Rajasthan Oriental Research Institute Jodhpur 11123

L⸤śailādir nandī 1

eṣa giriḥ prakarṣaṃ sasāra yayau saha sārasena saraḥ⸤samūhena vartate sasārasaḥ saha ārābhir dhārābhir vartate sāraḥ sasāra⸤saś cāsau sāraś ceti viśeṣaṇasamāsaḥ yadi vā sa iti lokaprasiddhaḥ ⸤pūrvānubhūto vā sārasaḥ sarassambandhī sāra utkarṣo yasminn iti yo⸤jyam_ ⸤pītavāsā haris tena tulitā prakarṣagatyā sadṛśīkṛtā pīyūṣāharaṇasama⸤ye vā paricchinnā śrīr yasya he arasa vītarāga saha araiḥ śṛṃgair vartata i⸤ti sāraḥ rasena vāmṛtena sāraḥ utkṛṣṭaḥ analasas tv arāvān_ sārasā⸤nāṃ lakṣmaṇānāṃ sāro gatir yatra saha sāreṇa dārḍhyena ayobhedena vā ⸤vartamānaḥ sasāraḥ 2

jhallarī vāditrabhedaḥ 3

bandhuratāṃ ramaṇīya⸤kaṃ lānti gṛhṇanti yās tālyas tarubhedās tatra ratā bhavanti yatra bhra⸤marāḥ sā kṣitiḥ kān na harati sarvān evāvarjayati anāsiādi⸤tā aprāptā latālībhṛti vratatipaṃktidhāriṇyām_ tālāś ca tālya⸤ś ceti tu na yuktam_ sarūpatvād ekaśeṣaprasaṅgāt_ 4

parair' anyair vivahaupakṣai⸤ś ca dhāma sthānaṃ tejaś ca dustaraṃ vāri duṣṭaś ca ripughātī taravārir' agabhe⸤do yasyas tadbhāvaṃ ajasraṃ sadā harayo vānarāḥ siṃhā vā turagāś ca pṛ⸤ṣṭham uparibhūḥ paścādbhāgaś ca 5

kaṭakāntareṣu sadānayāgo dakṣiṇāḍhya⸤kratuḥ asāv' ago 'nayā gajatayā |sti|2ha|1saṃhatyā ^sadā^ bhrājate gajānāṃ ⸤samūho gajatā gajāc ceti vaktavyam iti tal_ bhayānakatam eṣv eva ⸤sārambhayā sadyogayā 6

L⸤animiṣā devā matsyāś ca ruk_ kāntiḥ abhilāṣaś ca asikatilā ⸤uttamā cāvanir yatra tadbhāvena rasikā ca saśṛṃgārā tilottamākhyā ⸤vanitā yasyāṃ sumataḥ śuddhaḥ asumato vā prāṇinaḥ 7

⸤sakalaṃ kṛtvā bhaṃguraḥ praharaṇaśīlo vego yasya tadbhāvena sakala⸤bhaṃ gajapotakasahitaṃ gurave mahate agatayā nityasaṃnihitayā ki⸤m iva na pramadāya sakalam eva pramodayati asakṛt_ bahuśaḥ 8

⸤preyān kāmuko pi upakaṇṭhaṃ samīpaṃ kaṇṭhasya ca samīpam_ 9

⸤naladasya gandhamāṃsyasya vidalanam uudbhedaḥ atibalāni mahā⸤prabhāvāṇi phalāni santi yasmin_ amarabhuvi svarge vibhur i⸤ndraḥ 10

karṇāv eva tāle vyajane praśaṃsārtho vā'tra tālaśa⸤bdaḥ dhātur atra sindūram_ madanadī dānajalakulyā parāgo ra⸤jaḥ saindūram_ madanadīpaś ca suratapradīpaḥ tasya rāgaḥ prabhā 11

L⸤satī jātā pakṣatir yasya tadbhāvena bhramaro vanam idaṃ natamāṃsi dīrghasallakīkaṃ ⸤prāpya cetaḥ samāvarjayati tataś ca latāmaṇḍapābhyantareṣu raviḥ sajjā sanni⸤hitā ātapakṣatir yasya tadbhāvena tamāṃsi nirasi^tuṃ^ na samarthaḥ pakṣāṇāṃ ⸤mūlaṃ pakṣatiḥ pakṣāt tir iti tipratyayaḥ māṃsiśabdaḥ kṛtahrasva ikā⸤rānto tra 12

⸤sphuritāhirājaḥ kaṭako nitambaṃ yasya ahirājā eva kaṭakā valayā⸤ni kuñjarājinaṃ kuṃjair bhrājanaśīlaṃ kuñjarasya ca gajasya ajinaṃ kṛttiḥ 13

⸤tālīlatānāṃ paṃktaya evāvataṃso yasya sārāvā mukharāḥ sāre ca ga⸤tau svāduni bisādau vāvahitāḥ pakṣiṇo yatra mattā alinaḥ santi ya⸤tra tālāś ca taravaḥ santi sānūpaiḥ kṣetrabhūmisahitaiḥ sānubhir utpā⸤ditaśobhaḥ 14

karāḥ pāṇayo pi 15 ||

śrīmato 'sya gireḥ viṭapināṃ ⸤paṃktiḥ phalair a'tiśayena namitā asakṛd bahuśaḥ iha ca ratiśayanaṃ ⸤surataśayyāmitā prāptā yuvatir yaṃ janaṃ na ramayati sa kṛcchrī duḥkhavān ma⸤taḥ 16

saviśeṣakāntam a'tiruciram_ alibhiḥ kālī satī cha⸤vir yasya pāṭalā puṣpabhedas taṃ dhārayati yat_ udāradarśanam uttamai⸤r avalokanīyam_ ārucibhiḥ sarvato bhāsurair bukaiḥ puṣpabhedai⸤r upaśobhitam_ vadanaṃ tu saviśeṣa^kas tilakaḥ anta ekadeśo yasya tat_ ⸤praśasto vā viśeṣako viśeṣakāntaḥ antaśabdo tra praśaṃsāvacanaḥ ⸤yathā dhūpena santyājitasāndrabhāvaṃ keśāntam antaḥkusumaṃ tadīyam ity aL⸤tra alike lalāṭe samantāl lasantī chavir yasya sphuṭapāṭalo tilo⸤hito 'dharo yasya udāre darśane nayane yasya cāruṇā ca cibukenā'dhara⸤syādhobhāgenopaśobhitam_ 17

tāpiñchaṃ tamālam_ tadvanmecakata⸤mā atiśyāmā anaghākhaṇḍitā nāgāḥ kariṇo yasya tadbhāvo 'sya ⸤kasya prītim utpādayati ārād dūrāt_ samādhibhūmiś ca ghanā śuddhiṃ ca ga⸤tā katamā na śamaṃ nirnimittaṃ dayitatām a'rāt_ sarvaiva priyatāṃ dadau ⸤arātitāpinn iti bhagavantaṃ saṃbodhayati atra nakārasya śakāre pa⸤rataḥ śitug iti tuk_ śaccho ṭīti śakārasya chakāraḥ stoḥ ścu⸤nā ścur iti takārasya cakāraḥ nakārasyā'nusvāraparasavarṇau yady e⸤vam iha cakārasyābhyadhikasya śravaṇāt tulyaśrutitvam uparuddham iti ⸤yamakatā na prāpnoti saṃyogāntalopāś ca nāsti cakārasyāsiddha⸤tvāt_ satyam etat_ kintu vyañjanāt paraś cakāraś chakārasannidhau ta⸤cchāyācchurita evopalabhyamānaḥ parabhāgaṃ nāyātīti tulyām a'kṣa⸤raśrutau yamakavyavahṛtir a'trānayoditaiveti nāsti doṣaḥ 18

sī⸤rī haladharaḥ sphuṭā taralā cāṅgalatā gātrayaṣṭis tatra sphuṭataraṃ lāṅgalaṃ ⸤halaṃ yasya tadbhāvena ca sundaraḥ 19

svargasampadāṃ kum a'vaniṃ jarayā'ji⸤taṃ satataikarūpaṃ tam a'muṃ śailam a'valokaya muñjākhyais tṛṇaiḥ pāvanāni na ⸤bhavanti yāni japāvanāni tair na saṃkulam a'pi tu japāvanair eva tair vyāptam_ ⸤ata eva kuñjeṣu rājitaṃ japā kusumabhedaḥ 20

madhu karoti pibatīti ⸤madhukṛt_ bhramaraḥ 21

māna eva sāraḥ sarvasvaṃ yasya taṃ manasvinīnāṃ L⸤janam utkaṇṭhayantī vihagapaṃktir atra kvaṇati āraṃjanam āvarjanam_ he ⸤ity a'bhimukhīkāre līlayā hetunā matā abhipretā hemamayīṣu tālīṣu layaḥ ⸤saṃśleṣo yasyāḥ 22

stanayor nābher mukhasya ca stanane ca garjane 'bhimukhī śrīḥ ⸤śobhā sati jaghane sajjeṣu ca sannaddheṣu avalambinī śampā yāsāṃ śampāṃ ⸤dhārayanti vā 23

⸤tā iti pūrvānubhūtāḥ tathaiva ca purato tra latābhyo madhur vṛṣṭiḥ srutā prasrutā ⸤kareṇūnām ibhānāṃ karair ā''litābhya upadrutābhya ākṛṣṭābhyo vā staba⸤kānāṃ ca reṇunā karālitābhyo bhrājitābhyaḥ trāso bhaṅgaḥ bhūtādi⸤bhyo bhayaṃ ca 24

aṅkasthāḥ samīpavartinaḥ ye notsaṅgam ujjhanti va⸤tsalatāyā iti hetau vibhāṣā guṇa iti yogavibhāgāt paṃcamī a⸤bhīṃśuvitāno raśmipuṃjaḥ vyapadeśo vyājaḥ 25

udakānām a'tra ka⸤malair vinā na vartanam a'ta evālivṛnde vinodakānām ā''varjanaparāṇāṃ ⸤divaukasām a'ṅganābhir a'psarobhiḥ śritā ca kuḥ pṛthivī bhrājate kuraṅga⸤nābhiḥ kastūrikā 26

ṛkṣāḥ prāṇibhedā nakṣatrāṇi ca kilakiṃ⸤citaṃ ceṣṭāviśeṣaḥ śuṣkaṃ kṣaṇaṃ praruditaṃ kṣaṇam a'srupātaḥ krodho mu⸤hur hasitam āśu punaś ca gītam_ vyāmiśrarūpam iha harṣavaśaprayukta⸤m uktaṃ janaiḥ śrutidharaiḥ kilakiṃcitākhyam_ iti akṣā bibhītakāḥ ⸤tatpākena racitāṃ kṣapākareṇa citāṃ vyāptāṃ vihitāṃ vā 27

kumbhada⸤lane sthāma balaṃ tadāsaktā śabarapaṃktir a'tra rājate muktāsu svabhāvaru⸤cirāsu muktāmbusamā āsthā yasyāḥ kālī kṛṣṇā strīviṣaye ⸤cāṭuprapaṃce vyaktārambhaṃ kṛtvā raktā prasaktā avyalīkā gotraskha⸤litādya'parādhaśūnyā 28

L⸤sphuṭā śitiś ca śyāmā tārakā kanīnikā yeṣu tādṛśā vilāsā ye⸤ṣām_ madhukarāś ca sphuṭaṃ śitayaḥ tāra eva tārakaś codbhaṭo vibhramo ⸤yeṣāṃ te tathoktāḥ cakorāḥ krakarāḥ tadvatkāntā pakṣāntare caḥ samu⸤ccaye korakānto mukulaikadeśaḥ 29

⸤arālatābhiḥ kauṭilyaiḥ kṛtasthitim a'tra śṛṅganikaraṃ kuraṅgayūthaṃ dhatte ⸤atrāsamānasaṃ nirbhayacittam_ adabhraṃ prabhūtaṃ he asamāna loko⸤ttara samadā bhramarā yatra tādṛśī madhubharasya sthitir a'tra latābhi⸤ś ca prāptā 30

netrāṇi mūlāni nayanāni ca ye ca taravaḥ kṣititalavistā⸤rimahājālāḥ teṣām a'dho nidhibhir a'vaśyaṃ bhavitavyam ity utprekṣitaṃ dṛṣṭi⸤padāt tyaktuṃ nidhīn ivā'kṣamā iti 31

vāpīnāṃ śriyaṃ bibhratī bhūmir a'⸤tra bhrājate sādhyā devaviśeṣāḥ rajaḥ pāṃsur api 32

kusumeṣu vā⸤sanā prasaktiḥ teṣāṃ ca vāsanā'dhivāsaḥ maṇitaṭā ratnasānūni ⸤svalpāni maṇitāni ca ratiś cittaraṃjanaṃ nidhuvanaṃ ca vṛkṣādhirūḍhakaṃ ⸤vṛkṣādhirohaṇam āliṅganabhedaś ca uktaṃ ca ākramya pādaṃ caraṇena ⸤patyur ūruṃ dvitīyena samāsajantī tatpṛṣṭhasaktaikabhujāpareṇa do⸤ṣṇāṃsam a'sya sphuṭam aṃ'cayantī kiṃcic ca khinnaśvasitaṃ rutāni vita⸤nvatī cumbanalālasaiva īheta yad vṛkṣam ivādhirūḍhuṃ vṛkṣādhirūḍhaṃ hi tadāmanantīti 33

L⸤asau vanālī vadhūviṣaye sarāgajanatā harantī rajobhir navadhūsarā a⸤gās taravo yasyāṃ bhramaraiś ca no anālīḍharasā api bhramarapaṃktiḥ dhā⸤rayati 34

⸤kuṃ bhūmiṃ atra valganti tālībhis tarubhedair gahanāṃ saṃyudham api kuntā⸤lībhiḥ prāsapaṃktibhiḥ gahanāṃ saṃkaṭāṃ śitāḥ paripākaśūnyata⸤yā kṛśāḥ tīkṣṇāś ca phalānāṃ kavalanaṃ grāsaḥ phalakānāṃ ca ⸤kheṭakānāṃ valanaṃ cālanam_ nānāphalakā vāditrasvaropetā yo⸤dhās teṣāṃ valanaṃ ceṣṭanam_ harayaḥ aśvā api 35

aleḥ śi⸤līmukhasya ākarṣayogaḥ saurabhavaśād āharaṇayuktis tena madhu⸤rasya bhramaṇasyā'vanim ā''spadaṃ nalinīm eṣa dhatte dyāṃ divam a'muṃ ⸤cāgamāgatya nākarṣayo nāradādyāḥ surarṣayaḥ raktacandanapūjām ⸤abhramaṇau sūrye adhur dattavantaḥ anindyām uttamām_ 36

tāḍī ⸤karṇābharaṇabhedaḥ tālītaruś ca gaṇḍau kapolau gaṇḍāś ca mahānto mukta⸤pāṣāṇāḥ stanayor dvayena sitā baddhās tatra vā candanena dhavalā pa⸤kṣāntare stanadvayasi kūjatpakṣiṇīti giriviśeṣaṇam_ tā iti ⸤prakṛṣṭāḥ 37

asyopari grahā nā'vatiṣṭhante yato niruddha uddhatena ⸤girer ucchrāyeṇāpāyo viśiṣṭatā yeṣāṃ tadbhāvenojjhitāḥ unnativa⸤śād uparibhā__​_​gād a'petā ityarthaḥ uddhatam iti bhāve ktaḥ niruddhaḥ ⸤tāpaḥ sāṃsārikaṃ duḥkhaṃ yair a'parigrahā muktasaṅgāḥ 38

L⸤udabhāra iti manthaudanetyādinā udakaśabdasyodabhāvaḥ barhiṇo mayūraḥ ⸤phalabarhābhyām inac_ viḍūro vālavāyagiriḥ 29

kāmalī padmajā ⸤kāntir a'trollasati madhupena gāyatā strīṇāṃ lāsakṛdullāsajananī ⸤ratiḥ saukhyam a'sakṛd vidhīyate kāmalīlā ratikrīḍā anuttarā u⸤tkṛṣṭā anutto 'kṣuṇṇo rāgo yasyāḥ āyatā dīrghā 40

nudavidetyādinānutte⸤ti vaikalpiko nakāraḥ 41

eṣo driḥ jāhnavīsalilavegaiḥ snapita iti ⸤sahelam a'vahelokayeti vākyārthasyātra karmatvam_ rambhāḥ kadalyaḥ a⸤lam a'tyartham_ sahe bharakṣame 42

ghaṭitam utpannam a'rpitaṃ ca arjunā bā⸤ṇāś ca taruviśeṣāḥ arjunena ca pārthena bāṇāḥ śarāḥ ghanair muktair bha⸤kṣitaiḥ sacchāyāḥ kirāḥ sūkarāḥ tair ātatām a'bhirāmāṃ ca ghanasacchā⸤yo meghavarṇo yaḥ kirātaḥ śabaras tadbhāvena ramyāṃ ca 43

śriyāṃ padaṃ ⸤gavi bhūmau prathamānaṃ a'muṃ prāpya kā kāminī na ratā sarvaiva krīḍitā ⸤prathamo bhinavaḥ pradhānaṃ vā anaṅgavikāreṇa smarakṣobheṇa yas tāpa⸤s taṃ dadāti yaḥ 44

L⸤padmākarasyaiva kāmasya jayagajaḥ tasya kuṭmalam eva dantaḥ tatkośa⸤lagnam a'livalayaṃ samūhaḥ kaṭakaś ca kariṇo hi dantapratimāyāṃ kaṭa⸤kenopari kāntihetunā bhavitavyam_ padmākarasya padmākarasya ca paṃ⸤kād utthānam_ 45 ⸤iti uttaraṃ ṭippaṇaṃ truṭitam_

L⸤iha mahī kā na surāṇāṃ surāṇāṃ sarvadaiva sukhayatītyarthaḥ phalānāṃ rasai⸤r ahīnakāmā paripūrṇamanorathā vāsanā ca phaleṣv eva prasaktiḥ keśānāṃ ⸤neha calati 100

⸤alayo tra bhramarās teṣām iha raṇatāṃ kvaṇatāṃ tṛptiṃ palāśākhyasya kusuma⸤sya kalikā karoti uccā samunnatā śakalino matsyabhedāḥ tatkāraṇa⸤tvaṃ ca vahadbhir udakair a'tra kapisenā krīḍati uccāpalā capalatayuktā ⸤alīnāṃ prakaṭām_ 101

he śrīman_ nānākāntair vicitraramaṇīyaiḥ ⸤apāraiś ca kusumasaurabhais tarūṇāṃ paṅktir a'tra nāsikām a'lipata chu⸤ritavatī navyā nūtanā ā nākāntair āśritanabhobhāgair alināṃ pata⸤nalakṣaṇair vyāpāraiś ca namitaśākhā satī 102

puṣpāgreṣu lagnadvire⸤phāḥ sālās taravaḥ taruviśeṣā vā yatra tādṛśam a'mum giriṃ viṣahetayo ⸤bhujagāḥ ko viṣaheta na kaścit_ virephasā niravayayā alam a'tya⸤rtham_ 103

L⸤kusumair vitānaṃ śūnyaṃ talaṃ yasya tadbhāvo 'tra madhum āse latābhir na dhṛtaḥ ⸤ābhiś ca kāminībhir natalatāsu taṭabhūmiṣu niścitam ā''sevitā ⸤satī samānatā mānavattvaṃ vijahe vyamoci yasmād a'susamaiḥ prāṇava⸤llabhaiḥ priyair ānatābhiḥ kṛtapraṇāmābhiḥ 104

⸤ruddhas tarusaṃbādhatayā sthagito yais taraṇiḥ sūrya^s ta^sya tāpayogas tena ⸤tāmasaṃ ghanacchāyatayā malinaṃ navam ekām a'sādhāraṇīṃ śriyam ihā⸤yāti payogatāṃ kamalapaṅktiṃ kām a'litatir vimuṃcati na kācit_ uddhataraṇi⸤tā paṭukvaṇitā 105

āraveṇānvitā ratir yasyās tādṛśī vihaṅgasaṃha⸤tir a'tra na kṛtāspadā api tu satatam eva amī kāmasya aṅkureṣavaḥ sphu⸤ranti eṣa ca raṅkur mṛgo yuṣmākaṃ manaḥpriyaṃ vitarati dadāti yato vihā⸤ravān_ viharaṇarataḥ 106

alibhir a'dhyāsitenā'ntaḥkṛṣṇena navasya ⸤vasantamāsasyā'vanibhya āspadebhyaḥ tarūṇāṃ latānāṃ ca gulmebhyaś ca ⸤patatā ca puṣpotkareṇa vasantaṃ bibhrad a'sāv itthaṃ virājate na anibhya ⸤ibhya eva ibhāḥ santi yasminn iti vigṛhya yapprakaraṇe anyebhyo pī⸤ti yap santataṃ tamaḥ santamasam_ avasamandhebhyas tamasa ity ac_ 107

vasantaḥ||

L⸤iha vipineṣūṣitā bhramarapaṃktiḥ kaṃ nākṣipet_ sarvam evāvarjayet_ ⸤pītaḥ kamalodarād dalan madhurāśir makarandasamūho yayā ata e⸤vā'lasam īṣad gatā madhurā kalakvaṇitā śirīṣadalānāṃ saṅgena ⸤toṣitā pramoditā 108

⸤iha mallikā kaṃ na madanāya diśati samarpayati sarvam eva tad āyattaṃ ⸤karotītyarthaḥ yato rataṃ prati viṣadaṃ prasannaṃ mānasaṃ dadāti yā| viśa⸤ntāv a'mānau sadāmadau ca satatakṣībau nāyakau dampatī yatra tādṛ⸤śaṃ ratigṛham atra bhrājate 109

yā ramaṇī rasādiṣu ratā prasaktā ⸤sā'trā'virati nirantaraṃ kṛtvā kā na rativilasitaṃ yātā rāsaḥ ⸤sītkṛtam_ tur a'vadhāraṇe adamo damaviruddho rāgaḥ sa sāraḥ sthiro ⸤yasyāḥ bhāvaḥ priyaṃ prati snehaḥ 110

iha mahelāḥ striyaḥ kā na mā⸤nahīnāḥ satyo ramaṇena sambandham itāḥ prāptāḥ mandārākhyāḥ su⸤rataravaḥ matā manoharāḥ tāramaṇayaś ca taṭā dārḍhyaṃ śilādibhi⸤r gamitāḥ santaḥ kam ivātiśayaṃ śobhayā na gatāḥ atretā iti ⸤prakṛtam anuṣajyate atiśayaṃ dārḍhyaṃ ca lakṣmyā taṭā gamitā i⸤ti vā yojyam_ hīnām ety āścaryasambhāvanā mahatī ilā bhūmir ye⸤ṣu taṭeṣu te 11

kāsti na kācid ityarthaḥ sarvāsāṃ madane satatam eva ⸤dayitaḥ sannihita ityarthaḥ 112

L⸤navaṃ ramyam ā''rasanto nadantaḥ ṛśyā mṛgā yatra tasminn iha rasena dṛśye ca ni⸤tambabhūmer āgatya sairibhair mahiṣaiḥ sarasīṣu mahāsarassu sasnehaṃ kṛtvā sthi⸤te tatra santāpavigamāt_ tatraiva haṃsair ibhair vā na gajai na na sasne snātam eva ⸤13

⸤he asamāṃsa pīvarataraskandha alir a'tra lāṅgalīnāṃ kusuma⸤gucchān a'bhitaḥ samantān na muñcati teṣāṃ vinidratvāt_ māṃ⸤sale ghane 'ṅge līnāṃ taḍitaṃ bibhrad a'mbudaś cābhitasnāna garji⸤tavān_ tān iti sa iti ca sarvanāmaprakarṣam atra bruvīti 14

⸤abhyarṇavarti nikaṭastham indubimbārdhaṃ maṇiprabhābhir āpū⸤rayann a'yaṃ janatayā śritaḥ sevitaḥ samayuḥ sakinnaraḥ ratayā ⸤krīḍitayā abhyarṇavaṃ samudrābhimukhaṃ ṛtir gamanaṃ yasya tādṛ⸤śam_ aśritoyam_ dhārājalaṃ bibhrat_ samayūratayā mayūrayo⸤gena āhitaśrīḥ utpāditaśobhaḥ 115

adbhutaṃ cedaṃ yatsuraiḥ ⸤sahitena devena tvayā kailāse nāspadaṃ kṛtam_ amunā hṛtaci⸤ttatvāt_ adhika ailāsaṃcayo niṣkuṭīnāṃ saṃhatir yatra girau ⸤suṣṭhurasenāmbhasā hitena prītihetunā yena 116

L⸤atra ghanaḥ ko na viśaṅkaṭaṃ kṛtvā'nuttaratāṃ lokottaratvaṃ bibhrad bhramaram ittham i⸤vā'sakṛd ghoṣair hetubhir a'bhidhatte yathā lāṅgalyā navaraja evā'mbaraṃ vasanaṃ ta⸤dbhavān a'lam a'tyarthaṃ makarandavān madhuḥ prāvṛṣi prāvṛṣīṣṭaṃ paridadātu vi⸤rahiṇa eva bhūruho vṛkṣās teṣāṃ dāhakatvād davānalaṃ jhaṣaketatvād iṣṭam a⸤karaṃ ca kāmaṃ diśan_ samuddīpayan_ anuttam a'napākṛ^taṃ rataṃ yayā tādṛśīṃ ⸤striyaṃ a'viyoge dayitasannidhau sukhayan_ yato rasakṛt_ anurāgahetu⸤r viśaṅkaś ca nissandehaṣ ṭaṅkaḥ śobhā yasya saḥ 17 18

|| yugalakam_ ||

apāṃ| sulabho 'va⸤tāro 'vataraṇamārgaḥ sopānamālā yāsāṃ tādṛśīs taṭīr a'pāṃsulabhāve⸤na nairmalyena tārāḥ kacantī ratnarucaś ca bibhrad a'sau saurabhaśālibhiḥ ku⸤sumair alibhiś ca daśa diśaḥ sthagayann upaśobhate sarāgarāmo 'nuraktarama⸤ṇīkaḥ 19

sthānaṃ samudito deśas tadgraheṇa anaghasyā'khaṇḍitasya gha⸤nasya nāde viṣaye nāsty āsthā gaṇyatā yasyās tādṛg a'tra subhrūḥ priya⸤tamalābhe sati garjatebhyo 'pi asau na bibhetītyarthaḥ nānāvidhāḥ sā⸤dhyāḥ suraviśeṣāḥ teṣām āpāta āgamanaṃ yatra pikāḥ kokilāḥ ka⸤payaś ca vānarāḥ teṣāṃ tāpaḥ śarīraruk_ ādhir mānasī pīḍā tayā'⸤dhyāso nirasanaṃ yasyās tathāvidhā vasudhā yasya sā māṃ toṣayati 20

⸤anastaḥ svīkṛto nitambasya bhāro gauravaṃ yayā tayā'tra yoṣitā viyo⸤ge bāṣpaśīkarair ambudānāṃ paṅktir anukriyate yā jalair natā satī stanitaṃ ⸤babhāra anuttamā śreṣṭhā anutto mānaḥ pūjā yeneti bhagavatsambodhanam_ ⸤athavā he anuttama sarvātiśāyin_ yā ghanapaṃktir a'nuttamā gṛhīta⸤lakṣmīḥ stanitaṃ na babhāra sā striyā'nukriyate tasyā virahe vā⸤ṅnirodhāt_ 121

L⸤alina eva pannagāḥ sarpāḥ tanmaṇḍalīnām iiha darśanaṃ virahijanaṃ khedayati ⸤abhrānto niścitaḥ aṇḍalīnāṃ brahmāṇḍavyāpinīṃ bibhrat_ samunnatatvād a'⸤bhrasya nabhaso 'ntare 'gās taravo yasya tādṛśam_ maṇikiraṇasaṃhatir a'lipa⸤t_ 122

⸤grīṣmaḥ ||

⸤ūrmimatyo nadyas tāsām iha salilaṃ varṣābhir a'bhivardhitaṃ kaḥ saṃtatā⸤ra na kaścit_ sikatāsūpaleṣu ca sajatenaṃ bruḍate tena tāpadeaṃ khedakaram_ ra⸤sikatayā rasenopalasantyā janatāyāḥ padaṃ viharaṇasthānam iha keta⸤kīvanaṃ ca utkalikā laharikā utsukāś ca kalikāḥ pratanoti santatāḥ ⸤sthirāḥ 23

hemnā samasāraiś ca maṇibhedaiḥ sārā prakarṣavatī vasudhā yatra ⸤tādṛśīṃ kaṭakalakṣmīm a'mṛtamucā jaladenā'dhikaṃ malinitām eṣa bhū⸤bhṛd bibharti rājā'pi śiviraśobhām īdṛśīm eva vahati he amama nira⸤haṅkāra iha ca adhikamalini padminyāṃ sārasāḥ śrotṝṇāṃ karṇagoca⸤raṃ ravasudhāṃ virutāmṛtaṃ prāpayanti tām iti prakṛṣṭām_ 24

mānāt_ na ⸤anābilā api tu ābilaiva tathāvidhā'pi vadhūr atra sarasi kaumu⸤daṃ kulaṃ kumudavanaṃ vīkṣya dayite prasīdati kāluṣyaṃ jahāti atra ca sa⸤ntau vartamānāv eva atra santau suratasamardena mudaṃ bhajataḥ kā⸤ntaś ca kāntā ca kāntāv ity ekaśeṣaḥ 125

L⸤bandhurāgaṃ sundarataruvanaṃ yad iiha kusumair varjayituṃ mayūrāṇāṃ kekāravasya śamanī ⸤śarat_ na yatate tenāpi ramaṇīyabandhau priye rāgam a'vaśaṃ balād a'nīyata prāpi⸤tā 26

navā tatā ca mālatī jātis tatra rasikatāṃ rasam a'dabhraṃ bahulaṃ itayā bhra⸤maryā'smin nā''ravapuṣā bhramareṇa saha sthitam_ eṣā ca ratau suratakāle śīta⸤lamarutsahitā nadī sudṛśā na na niṣevyate niṣevyata eva tamālatīra⸤sikatāsu madena kṣībatayā saṃcāritayā sahāraṃ ca vapur yasyās tayā ba⸤teti vismaye 127

asyā'vanau satīḥ khyātīḥ ṛtasya prāptavataḥ ⸤tīravanaiś cāvṛtasya pīnamīnā sthūlatarabhūmiḥ sarasī taṭamārgaṃ titaṃ⸤sati vikāsayitum īhate śaradi svalpajalatvāt_ sati śreṣṭhe tapa⸤svivane ca kaścid a'pi so dhikaḥ siṃhādis tam a'lpabalagajādim a'⸤tra na mīnāti na bādhate mahāpuruṣasannidhau virodhinām a'pi virodhā⸤bhāvāt_ uktaṃ ca tatsannidhau vairatyāga iti 128

L⸤he nuta pūjita iha hemante rāgeṇa mohitatvād a'ram a'tyarthaṃ ko nā'ramata sarva e⸤va cikrīḍa ratikelisampadām a'tanutara āgama āgamanaṃ parijñānam vā tenohie⸤taḥ rāgamohita iti jñātaḥ haimaneti hemantaśabdād idam a'rthe sarvatrāṇ_ ca talo⸤paś ceti aṇtalopau 29

vidalatkali naśyatkalahaṃ kṛtvā kāntaviṣayaṃ rā⸤gaṃ a'stalavam a'stokaṃ gatayā ramaṇyā sevitam iha kānanatalaṃ śobhāṃ bibharti ⸤vidalanti bhidyamānāni kalikāntarāṇi navanavā mukulāḥ teṣām āgamo ⸤yeṣu tādṛśā lavaṅgā yatra tadbhāvena hetunā 130

iha sā śrīr a'nūnitāni kena⸤cid a'py a'paribhūtāni meros taṭāni hasati sma śreṣṭhatayā jahāsa rasāt sā⸤nūn a'vekṣya taruṇīṣu sneham a'vadbhiḥ parirakṣadbhir a'maraiḥ śritadhāmni sevita⸤sthāne smarasādaḥ kāmajanitā glānis tadvadbhir itān_ avalambitān_ sa⸤ti śobhane 31

atra kāntāraṃ dhavalayataḥ sitīkurvāṇasya kundakusumasyāmodāḥ ⸤tava ghrāṇam ā''limpanti ghanatvāt_ ne iti vā teṣāṃ prakṛṣṭatoktā dhavalayataḥ ⸤priyatamāśleṣād a'ram a'tyarthaṃ hṛṣṭā ca kāntā surataṃ prati kā nāmo'dāste tā⸤ṭasthyam a'valambate 132

asyā'vanir aṇīyasy a'pi svalpatarā'pi kundaṃ dadha⸤tī haraty ā''varjayati ruddhāmarā ramyatayā vaśīkṛtasurā śiśirasya sāraṃ ⸤sarvasvabhūtaṃ kundasya śaiśiratvāt_ yataś coddhāmarāśi prodgatatejaḥpuñjaṃ ma⸤ṇinikaraṃ śirasā bibhrad a'sāv adrir virājate ramaṇīyā sītā kṣitir yasya ⸤saḥ 133

L⸤avisrasetyādi viśeṣakam_ he īśa iha vanabhūmir evaṃvidhā satī ātmānaṃ sphu⸤radrūpatāṃ bibhratī me priyatvam ā''yāti prītiṃ tanute nāsti visrasā jareivā'⸤rir yasya samadānāṃ kṣayaṃ jānāti yaḥ asamam utkṛṣṭam_ dakṣasya yajñaṃ nāśayati ⸤iti cāmaṃtraṇaṃ viśeṣitam_ iha kīdṛśe nāśiñjau śiṃjitasahitāv eva ni⸤ranubandhakena śabdenātra samāsaḥ tathāvidhābhyāṃ padābhyām anaghā manohā⸤riṇyo nākarāmāḥ svargayoṣito yatra tādṛśe nāsti visra āmagandho yeṣāṃ ⸤taiś ca vastubhiḥ sāraiḥ samutkṛṣṭe vanabhūs tu japāyā ādānam uccayo yebhyas ta⸤thāvidhā ghanā ākarās tadutpattideśā yasyāṃ sā 34

|| samudgakam_ ||

śiśirarasāni śī⸤tajalāni sarāṃsi yatra rāviṇaḥ saśabdā vayaḥ pakṣiṇo yatra marmaraḥ śu⸤ṣkaparṇadhvaniḥ sa vidyate yasyāḥ akāro tra matvarthīyaḥ ārād dūrata evā'⸤damānāṃ kāmināṃ matatarā atyantarucitā rājibhir jayati utkarṣeṇa vartate ⸤rājijit_ paṃktibhir lalitaṃ sanniviṣṭetyarthaḥ satāṃ saraḥ samūhas tasyā''ra ⸤āgamanaṃ yasyāṃ saha savena yajñena snānena vā vasunā dhanena ca tejasā vā ⸤vartante ye surās teṣām ārāmo viharaṇaṃ tatra madhur vasantāyamāno 'dhvaraḥ kratu⸤s tam ā''rāti gṛhṇāti yā athavā surāmā upavanabhūtā madhvadhvarāḥ somayā⸤gās tān ārātiyā mūla vibhujāditvāt kaḥ tataṃ lalantaḥ krīḍanto 'darārāsā ⸤nirbhayadhvanayo ye sattvāḥ prāṇinas teṣāṃ tvarāṃ krīḍāsu cāturyaṃ rāti dadāti ⸤yā teṣāṃ vā tvarayā āro gatir yasyām_ 35

āvaliḥ ||

kundānāṃ ca makarando vidyate ya⸤syām_ he vidhūtamāya ātmavatāṃ kṛtinām iha damakaraṃ sauṣṭhavam atikuṃ ⸤parāṃ bhūmim āpannam_ ^pra^tāpe tapobhiḥ sulabhe dāvāgninā atiśayena santapte ^36^

|| tilakaṃ ||

a⸤tipātino javena vrajantaḥ sāravā nadā yatra tādṛśīyaṃ taṭī bhrājate abhiha⸤to dānavānāṃ rāsaḥ sihanādo yeneti bhagavatsaṃbodhanaṃ iyaṃ ca gajasaṃ⸤hatiḥ svayūtham a'tipāti atitarāṃ rakṣati aviratinā santatena dāne⸤na varā sārā vanaṃ dayatie rakṣati deṅ_ rakṣaṇe vanāni vā dyati khaṇḍayati ⸤137

L⸤aghaṃ pāpam iha dāridryaṃ tadvato janān a'sminn age tarūṇāṃ paṅktir nāvati na trāyate ki⸤ntu rakṣaty eva na vaśyaṃ phalaṃ yasyās tādṛśī na kintu saṅkalpitavastusampādanena svā⸤yattaphalā phalam a'bhīṣṭalābhaḥ sadānanāge samadadantini sadānanā ⸤sumukhī haṃsapaṃktiś ca navena śaphānāṃ pādaikadeśānāṃ lāghavena carati 38

vistāri vi⸤stīrṇaṃ a'khilatāpi ca sarvagatātapaṃ śikharaṃ bhartur udboḍhur etasya svargān na kiṃci⸤d apy ūnā parāgeṇa ca puṣparajasā kapiśā kṣitiḥ cūtatarubhiḥ pikānām ālīḥ paṃ⸤ktīr unmādayati kālīḥ śyāmalāḥ bhaṅgena khaṇḍanayā dūnāparāgā upadrutāny a⸤taravaḥ kapayo yāsu tathāvidhāḥ śākhināṃ latāś ca yasyām_ 139

vāri salilaṃ ⸤tacchālinā'nena kā rasā bhūmir na rājitā āsave madhupāne tivāsanā prasakti⸤r yeṣāṃ tādṛśā alino yatra tathāvidhāḥ śārivā oṣadhiviśeṣā yasyāṃ sārabhā⸤vaḥ sāratvaṃ tadvān nīlimā yeṣāṃ tathāvidhāny a'bhrāṇi malate dhārayati yā vibhā ⸤vividhakāntiḥ sālāḥ tālāś ca taruviśeṣāḥ tanmayāni kānanāni yasyāṃ ⸤latāsu alasa ālasyaṃ kiñcid vātavepitatvaṃ yasyām_ ity a'tra dvyekayor itiva⸤d bhāvapradhāno nirdeśaḥ latābhir vā lasā lasantī parā prakṛṣṭā durāpayā ca śri⸤yā śritāny a'jirāṇi aṅganāni yasyām_ 140

pratilomānulomacatuṣpādaḥ

savapuṣam ityādi viśeṣakaṃ ⸤ayantritāni apratihatāni yānāni vimānāni santi yasya tathāvidham a'mara⸤cakraṃ kartṛ sadbhir ā''modai rājitaṃ yaṃ a'dhivasati so yaṃ girir ā''tmānaṃ dhārayati kī⸤dṛśam_ savāḥ kratavas tān palāśāditarujanakatvena puṣṇāti yas tādṛśam_ utka⸤ram unmayūkhaṃ hāṭakaṃ yatra akṣatatiḥ vibhītakapracayaḥ niśā haridrā asanā⸤bhidhā agās taravaḥ tālyas taruviśeṣāḥ asya sarvasya savanam utpādakam_ śa⸤kalitā bhagnā atanurasāḥ prabhūtaniṣpandā dhavās tarubhedā yena tādṛśaḥ sa⸤mado navaś ca nāgotkaro yatra jarayā cājitāḥ sattvāḥ prāṇino yatra tathā L⸤saha vapuṣā devatārūpatvāj jaṅgamenākāreṇa vartamānam_ udgatāḥ karahāṭākhyāḥ ⸤kusumaviśeṣā yatra kab a'tra samāsāntaḥ akṣatāny akhaṇḍitāni niśā⸤nām oṣadhiviśeṣāṇāṃ sanāgānāṃ punnāgatarusahitānāṃ tālīsānāṃ taru⸤bhedānāṃ vanāni yatra madanavaśāḥ smaraparataṃtrāḥ ata eva kalitātanurasā ⸤gṛhītabahuśṛṃgārāḥ ye dhavanāgāḥ puruṣaśreṣṭhās taiḥ saha vartamānam_ dhavanā⸤geti vṛndārakanāgakuñjaraiḥ pūjyamānam iti samāsaḥ 142 ⸤141

|| mahāyamakam ||

⸤vivardhamānena dāmodareṇa hariṇā'tyunnatatvād a'jitam_ tritaye ca dharmārthakā⸤malakṣaṇe trivarge tadvatām upakārakatvād a'navadyaṃ doṣarahitam_ 143

| ⸤viśeṣakam

madhu⸤karetyādi yugalakam_ kalabhānāṃ rāśeḥ samūhasya rasā bhūmis tayā akṣai⸤s tālaiḥ sālaiś ca saha vartamānaṃ girim amuṃ vilokya kasyāścid aṅganāyāḥ ⸤sakhī kāntaṃ tadīyam eva dayitam a'bhyupetya śirasā natā satī evam abhi⸤dadhāti sakalaḥ samagro bharas tadīyasya kāryasyodvahanaṃ yasyā ata eva ala⸤m atyarthaṃ kṣatālasā vihatālasyā kiṃ vadatīty āha he kitava kānanānāṃ ⸤kulebhyaḥ samūhebhyaḥ spṛhayati spṛhāṃ karoti kulebhya iti spṛher īpsi⸤ta iti sampradānasaṃjñā sādhu subhagaṃ kṛtvā stabakitā bakulā yeṣu nākā⸤nanāṃ ramaṇīyatayā svargasya sukhabhūtānāṃ ata eva tatrā'sakṛd a'nubhūta⸤tvāt samāgamasukhatvāt tasyās tadviṣayā spṛhā yadi vā durlabhaṃ bhavaL⸤ntam a'vadhārya tat tat sundarapadārthadarśanenātmano mṛtyum a'bhimanyamānā kāna⸤nāni tathāvidhāny a'bhilaṣatīty abhiprāyaḥ yathoktam_ dhatte cakṣur mukulini ⸤karāt kokile bālacūte mārge mānaṃ kṣipati bakulāmodagarbhasya vāyoḥ dā⸤vapremṇā sarasi bisinīpatramātrāntarāyas tasyā mūrtiḥ śrayati bahuśo mṛtya⸤ve candra__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​pādān_ i⸤ti 144 __​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​145

|| yugalakam ||

⸤he hara amī gajā jale nimajjya hastaveṣṭān_ karāṇāṃ kuṇḍalīkaraṇāni rayā⸤t_ uttambhayanti utthāpayanti anuttaṃ a'nirākṛtaṃ bhayaṃ janmamaraṇādijani⸤taṃ trāsam aharahaṃ pratyahaṃ tirayato 'bhibhavataḥ taveṣṭāṃś ca samādhibhājo nirī⸤kṣya atra manaḥ prasīdati prītim āpadyate vaimalyaṃ vā vrajati 146

madena ⸤kṣībatayā viṣadaḥ spaṣṭo nave rate raso yasyāḥ sā'pajarajanatā surasamū⸤haḥ sakṛd ekavāram a'vyavadhānena viharati he anavara sarvottama iha ⸤ca tarasā vegena ratisaman nirvṛtaṃ cetaḥ karmabhūtaṃ kim iva vastu nāviśat_ sa⸤rvam eva ramyatayā viveśa 47

vigatā jarā āmayāś ca vyādhayo yeṣāṃ taiḥ ⸤surair a'tanunā ghanena rasenātisāraṃ sarvotkṛṣṭaṃ kṛtvā nuta he praṇata ripa⸤va eva vanaṃ taddāhi ca prakṛtaṃ sāhasaṃ yasya nāsti triyāmā rātrir a'vi⸤dyā vā yasya satata pravṛddhatvāt_ tādṛśa he īśa iha gavi bhūmau yāṃ sthi⸤tiṃ bibhratī janasaṃhatir a'rājata sā sthitiḥ svarge 'pi ahīnāṃ dāna⸤vānāṃ ca puri nagaryāṃ sahasā na sulabhā manorājyair api 148

L⸤he anavara tārā dīptim anto maṇimayānām iṣṭakānām a'ntā yeṣu tādṛśaiḥ ⸤suvarṇaharmyair iha meror api sā śrīr dhūnitā paribhūtetyarthaḥ atra ca raha⸤si ramaṇībhir iṣṭair manohāribhiḥ kāntaiś ca ramaṇair a'khedaiḥ tatparair eva lī⸤lā prāptā sādhūn_ uttamān_ guṇān_ itā prāptā anavaratā ca apūrvasuratā ⸤49

⸤vidhutā panasanāmnāṃ tarūṇāṃ mālā yatra tathā kṛtvā'tra malayavātasaṃhatir va⸤hati sādaraṃ kāminām ātmanaś cāvasādapradaṃ vadhūnāṃ sad a'pi mānaviṣa⸤yaṃ dhairyaṃ jayantī nyakkurvāṇā vātānāṃ samūho vātyā pāśādibhyo yaḥ ⸤atra tejasā vidhutapanasamā candrārkasadṛśī mokṣaṃ ca sādaraṃ saprayatnaṃ ⸤sajjayantī anusandadhānā'lam a'tyarthaṃ munisaṃhatir a'sau bhrājate 150

⸤alakā eva sarālatayā latās tābhir lāñchitam iha kinnarīṇāṃ lalāṭaṃ sve⸤dakaṇārdraṃ ravir usraiḥ kiraṇaiḥ kartā sādhu karoti sādhukāriṇi tṛn_ ā⸤sāṃ cā'śvamukhīnām a'viralair ghanaiḥ kalaiś ca madhuraiḥ talaiḥ karayor a'nyonya⸤m a'bhighātair ā''ñchitaṃ kṛtāyāmam idaṃ gītaṃ virahiṇījanasya gātrayaṣṭiṃ rī⸤ṇāṃ durbalāṃ kiṃ na vidhatte kintu karoty eva atra kalā dvādaśa ca proktāś ca⸤turviṃśatir eva ca catvāriṃśat tathāṣṭau ca tathā ṣaṇnavatiḥ kalā ityevaṃ ⸤parigaṇitarūpā gītaśāstre ca nimeṣapaṃcakaparimāṇatayā prasiddhāḥ ⸤kālāvayavāḥ kalāḥ tā aviralā yatra tathākṛtvā tālaiś ca puṭacā⸤capuṭādibhir āñchitaṃ nibaddhaṃ gītam ity api yojyam_ amunā ca ślo⸤kena bhagavato viśrīāṃtinimittaṃ ...madhyāhnasamayaḥ sūcitaḥ ⸤ity āhuḥ

⸤iti śrīratnākaraviracite ratnāṃke haravijaye mahā⸤kāvye parvartuvarṇanaṃ nāma paṃcamaḥ sargaḥ 5 ||

iti haravijayaviṣamapadoddyote paṃcamaḥ 5