Stein 189

|| sa devo mandarācale girijayā⸤valambito yugapad eva sarvartubhir asevyata prasavāḥ kusumāni arīṇāṃ vijetṛtvā⸤d anaghā adhicchadmacāriṇo pratihatā vā bhujataravo yasya sa ||| 1 |

madhupānāṃ rājibhiḥ pa⸤rājitamanasvinīmamasaḥ sumanasaḥ puṣpāṇi tatra tādṛśaṃ jagat surabher vasantasya | L⸤śobhām avahat_ | sumanobhis surabhis svāmodaṃ jagac chriyaṃ dadhre iti vā yojanā vi⸤plavo bādhaḥ | sphuṭitāni bhinnāni¯¯¯¯ tyādinātra nakārasya ṇakāraḥ ||| 2 |

yamena se⸤vitā dig dakṣiṇā tām apāsya raviḥ | aiḍaviḍo dhanadaḥ āśrayaḥ patir yasyāstāṃ diśam u⸤ttarām_ āśiśriyat_ sevitavān_ utkaṇṭhatānurāgas tenaiva utsuko hi kāmī¯ ⸤tayā yameneva kenacid adhiṣṭhitāṃ yuvatim utsṛjya kasyeacid artheśvarasya ramaṇī pra⸤tipadyate asumatāṃ prāṇināṃ sumatāṃ atīva śītoṣṇayor abhāvād atyantarucitāt_ | 3 |

⸤tilakas tarubhedair ujjvalapattrābhiś ca latābhis sahavartamānā giribhuvo ramyāṃ ⸤sthitim adhārayat_ | vanāni kānanāni jalāni vā tilakaś citrakaḥ pattralatāḥ ⸤pattrabhaṅgāḥ tatsahitāś ca kāminyo manoharasthitayaḥ | vanānām atra kāmitā pratīya⸤te samāsoktivaśāt_ ||| 4 |

rucir abhilāṣaḥ kāntiś ca madhuḥ puṣparaso madhuś ca vasantaḥ ⸤avatīrṇamanobhavatvāt paravatīḫ paratantrā madhuliho bhramarāḥ ||| 5 |

teṣāṃ saṃhatir asu⸤khāyatā sukham anvabhūt_ sukhādibhyaẖ kartṛvedanāyāṃ kyaṅ_ ¯¯¯ kusumauṣadhi⸤sambandhino rasasya ¯¯¯¯ saṃgrahaḥ pānan tena susthitā śobhanam āsitā uktaṃ ca . a⸤nekaraso vyavahāro rasāya ||6 ||

¯¯¯¯jāmātā ca ||| 8 |

kusumitā rajasvalā api priyāḥ ⸤prītihetavaḥ madanaś ca kāmaḥ parabhṛtāḫ pareṇa poṣitā pṛthagjanā api ||| 9 |

madena ⸤uddhaṭā mukharīkṛtāḥ madhuretyādiviśeṣakam_ iti rasena visṛṣṭāyās savayasyau ⸤vacanenāgate priyatame viṣaye āyutaṃ mānaṃ muñcanti yās tathāvidhā yoṣito ba⸤bhūvuḥ mādhavī atilatā muktalatā malīmasāḫ pāpāḥ smarasya samās samucitāḥ ⸤taruṇīr ityarthaḥ

pakṣmabhiḥ kesaraiḥ karālatā vyāptir bhāsuratvaṃ vā śucitayāpy upala⸤kṣito yad eṣaḥ vākas tāpayati tad ayuktaṃ viraṣadātmatvāt_ paropatāpanābhāvāt_ ci⸤tayā pravṛddhayā pakṣmāṇi netralomāny api karālaṃ bhīṣaṇam api madhu madyam api

tat ta⸤t tasmāt tat tad bahuvidham uktvā taṃ dayitaṃ satvaram ānaya na vayaṃ kālakṣepasahiṣṇava iti ⸤bhāvaḥ ||| 12

paṃkajabījaṃ padmākṣaḥ vyavadhir ācchādanam_ striyā virahe sati vadhayoga⸤kṛto ghātakāḥ strīhananāc ca madhyapānaprāgalbhyaṃ malinātmanāṃ dvijānāṃ sāhasaṃ kiyat_ ||| 13 |

⸤jaḍatayā maunena na tyaktāḥ bāliśatayā ca maugdhyena na sahitā iti virodhaḥ jaḍata⸤yā śaityenānapākṛtaḥ navāni ca tāni aliśatāni tair anvitāḥ ||| 14 |

¯¯riṇā rucir yasyāḥ ⸤iti cārthadvāreṇa viśeṣaṇam_ ||| 16 |

caramaḥ paścimaḥ saṃpuṭaḥ dvayam_ anugiraṃ giriL⸤samīpe || gireś ca senakasyeti nam_ rase madhuni mano yasya sa samanādaṃ tulyadhvaniṃ kṛ⸤tvā ||| 17 |

kusumam eva kośaḥ | caṣakaṃ tam eva taror nāyakabhāūtasyārpayituṃ latā vivali⸤tā sammukhaṃ parivṛttā madhu makarandaḥ surā ca balī haraladharaḥ | tāpaḥ kāmajvaro pi || 18 ||

⸤kesarāṇi bakulāny eva ketūnāṃ dhvajānāṃ śatāni yasmin_ ||| 19 |

madhor vasantasya saṃgamā⸤n niśayā mukhe prārambhe kaluṣatā nāpi na prāptā tadā diśām atiśayena vaiśadyā⸤t_ aniśaṃ sadā yāpitam ativāhitaṃ mānaṃ parimāṇaṃ dairghyaṃ yathā vasante rātrīṇāṃ ⸤tānavotpatteḥ | kāminī dvitīyakāminyā kṛtaśamanavighnatvāt_ cireṇāpi samā⸤gate preyasi na vadane kāluṣyam āpnoti madyasaṃparkāt_ || madhu madyam api māno bhimā⸤no pi ||| 20 |

sarasijānām urasimadhye bhramaraiḥ |°gho|jo°|ṣam avasthitam_ sukhena viśrāntam utta⸤racchadaḥ ca pracchadapaṭaḥ sajānibhis sa...bhāryaiḥ jāyāyā niṅ_ || | 21 |

kuṭṭaśityākhyena ceṣṭi⸤tena manaẖ kāntasya vadhūr ahṛta samāvarjayat_ || prāṇeśagāḍhabhujapāśanipīḍitā⸤nām uddāmaharṣabharanirbharamānasānām_ hī duẖkhayasy alam alaṃ dṛḍhamūḍhavākyai⸤s saukhye pi duẖkha iva kuṭṭumitaṃ vadanti ||| 22 |

stanavatī yuvatiḥ sā smarasyāsau sakheti vasanta⸤sya saṃsthitim iva samamīmanat_ | saṃmānayāmāsa yato navo yasyāvayava ekadeśo ⸤ṅkura evābharaṇaṃ yatra tādṛśīṃ śriyaṃ dhārayantī ||| 23 |

ahāryā girayas teṣāṃ bhavasya śakter u⸤pacayaṃ kurvantaḥ tathā pathikānāṃ hananaṃ kurvāṇasya kusumeṣoś śaktipoṣaṇaṃ prati saha⸤kāritāṃ sahāyatvam udavahan_ | sahakāriṇo hi pratyayāḥ prakriyāntarasyopādānabhūta⸤sya kāryaṃ prati śaktim upacinvanti bījasyeva jalādayo navamāḥ śreṣṭhāḥ mādhavo vasa⸤ntaḥ ||| 24 |

janā ratikrīḍārasena vyākulā babhūvuḥ kaṭaṅkitais sasannāhai | 25 |

¯¯¯ kiṃjalkāsvāda⸤nena kalaiḥ madhurair asakalaiḥ cāvyaktaśrutibhir alināṃ ravaiḥ caṃpakākhyaṃ kusumaṃ samudga⸤tamadanayoṣitaś cakāra ||| 26 |

rabhasā tvarā madhukarā evāñjanamayaṃ vaśīkaraṇaprakāraḥ ni⸤jābhir vadhūbhiḥ javena dhūtas tiraskṛtaḥ śarīraśramo yeṣām ||||27

śaivalena śevalena satī śobha⸤nā śaivaiḥ ca śivabhaktair lasantī śrīr yasyāḥ vateti vismaye °||28°||

atimuktakavratatayogā guṇa⸤śrīr yāsāṃ tādṛśyo nābhavan_ | saṃvistīrṇaguṇāśrīyogā babhūvur ityarthaḥ prakaṭapattrala⸤tāḥ śākhā evābharaṇaṃ tenojjvalā ramyā pattralatābhir ābharaṇaiś ca ujjvalā vitataguṇaśo⸤bhāś ca yoṣito bhavanti ||| 29 |

kānte satimukha adadarat_ bibheda ātma¯¯tva_rapratha¯¯¯sparśām i⸤ty abhyāsakāryam adantādeśaḥ rāgo nuraktir api | karaḥ pāṇir api ||||| 30 |

palāśaḥ kiṃśukaḥ | L⸤tatra bhramarāṇāṃ saṃhaticapalatvām abhikhyām āvirabībhaveat_ prakaṭīcakāra vi⸤bhramas sadṛśaḥ ||| 31 |

anavaḥ ciraprarūḍhaḥ śvāso yeṣāṃ te munayaẖ kāmasya vaśaṃ yayuḥ | ⸤animiṣair alimīladbhiḥ | akṣibhir ālokito vīnāṃ pakṣiṇāṃ bhramarāṇāṃ bhramo ya⸤syām_ animiṣaḥ cākṣṇor darśanasya vilāso yasyāḥ navamālikā sambalā ¯¯navamuṃ ⸤cotkṛṣṭam alikaṃ lalāṭaṃ yasyāḥ ||| 32 |

bhīravo yoṣitas tāsāṃ janas samadatvād asamaṃ ⸤dolanavibhramaṃ jādolāvilāsaṃ nānvabhavan nāpi tv anubhūtavān eva paripṛṣṭaṃ spaṣṭam_ || 33 ||

⸤adidīpad iti dīpanaṃ prabodhanaṃ dahanaṃ ca śikhī vahnis tadvat tena ca piṃgalaṃ ka⸤piśam vadhūḥ kamitāraṃ kāmukaṃ ca kamitā kaṃ na prāptā nāsau vallabho ||| 34 |

¯¯¯ || ⸤suvarṇaśṛṅkhalābaddho nānāratnavibhūṣitaḥ | lalāṭalambyalaṅkāraś caṭulās tilakas smṛ⸤taḥ raso mākarandaṃ jalaṃ vā narasārthahṛt_ sarvajanamanoramāḥ ||| 35 |

śucir āṣāḍho ⸤māsaḥ āplutis snānam varataṃsitā śekharīkṛtā mallikā kusumabhedo yābhiḥ yāsāṃ ⸤vā vaṣṭitā gurur allopam avāpyor upasargayor ity avaśabdākāralopakarāḥ ||| 36 |

pāṇa⸤yo pi tāpaḥ khedo pi mānaṃ dairghyam abhimānaś ca cirayāyīni dināni graiṣmikā ⸤vāsarāḥ atra tigmaruceẖ kakubhāṃ ca kāmitā pratīyate liṅgaviśeṣopādānāt_ ⸤yathā sarale saha vāsaraśriyā | nibhṛtaṃ kvāpi gatas sa bhāskaraḥ | vada tena vinābji⸤nī kathaṃ kṣaṇadām adya natāṅgi neṣyatīti | evaṃ ca dinaśriyo pi nāyikātvaprati⸤pattau yathokto hetus sambhavatīti dayitayety upamānapadam anuṣṭhārtham iti suhṛda⸤yāḥ ||| 37 |

priyatamasahitāpi kṛśāṅgī virahiṇyā sthitimitā prāptā jalārdraṃ ja⸤lakrūtaṃ vastram_ atimitākṣarā svalpavarṇā |

ṭaṅkanikuṭṭanena śastrakāhatyā ghaṭṭi⸤taṃ calitam_ raviẖ kilaṃ surā priyatamānurodhena dussahataraṃ dhāmatvaṣṭuṣ ṭaṅkena śā⸤tayāmāsa janatā klamam itavatī gatā

dīpikā lohādimayī dīpā | dhārabhūtā ⸤yaṣṭir api mallikātailabhājanam api ghano naghaś ca nindoṣonādaḥ kvaṇitaṃ yeṣām

⸤bandhuro ruciras saurabhaprasaro yasya tadbhāvaḥ prasaratā vātena vṛtaḥ paṭakas samūhaḥ pā⸤ṭalā puṣpabhedaḥ saṃpuṭā mukulā |

itīva pratikartum icchuḥ śirīṣaṃ nāma kusu⸤mam īkṣitaṃ sadālokitaṃ sat_ śucam alambhayāt_ prāpayāmāsa manasaḫ pratyagro ⸤hāsaḥ udbhedo yeṣām_

giriśo haraḥ girau ḍaś chandasīti pratyayadvāreṇa cchandasi ⸤niyamitatvād giriśaśabdasya bhāṣāyāṃ prayogaḫ pramādajaḥ rasas salilo rāgaś ca ⸤tanmayaḥ ||

payodharāṇāṃ dhoraṇī paṃktiḥ kimu bhuvi rajo nāśamayad iti nañ atra sāmaL⸤rthyalabhyaḥ |

saṃvananaṃ vaśīkaraṇam atanuẖ kāmaḥ avāsiṣur vavuḥ |

saninādāḫ payo⸤muco yatra tasmin kāle mayūreṇa nṛttavyasanavatā sthitam_ navaiś candrakaiḫ pakṣair lā⸤ñchitā lakṣitā candrasya ca kalayā āñchitā saṃgatā

antaramārgo gahanaḥ | pradeśaḥ ⸤tadgatāṃ śriyaṃ vanabhuvo vahan_ jātir mālatī tayā śarīraruk_ svarūpaśobhā sārā | ⸤prakaṭā yāsāṃ tathā jātayaḥ śuddhavikṛtabhedenāṣṭādaśa ṣāḍjīṣaḍjamadhyamāpra⸤bhṛtayaḥ tatsvarūpasyeva ca rug yāsām_ tāsām eva ca viśeṣo ntanuramārgo bhavati dviśru⸤tyadhikayor niṣādagāndhārayor yathākramaṃ kākalyantarasvarasaṃjñatvakalpanāt_ ⸤kavalanā grāsas tadartham_ valanā paribhramaṇam_ |

mekalo vindhyas tena vindhyasya ⸤sāmyam asitavarṇatvāt_ acirārcis saudāmanī ānatayā punaḫpunar ullāsanena dau⸤sthityam asmāsu na janayitavyam ity āśayena prahvayā |

alakānāṃ tāṇḍavikair narta⸤kaiḥ |

śakradhanur manohareṇa gavalasya ca mahiṣaśṛṃgasya śyāmatayā śobhāṃ gṛhṇatā ⸤ca ghanānāṃ cayena bhūbhṛteva caturaṃ kṛtvā ye na vaśīkṛtās te ka iva janā na kecit_ rā⸤jā punar anarghena ratnayogena sphuritena hāras tadvat_ caturaṅgasya ca balasya | hastyaśva⸤rathapattilakṣaṇasya sainyasya śobhāṃ kalayatā harigopā |

indragopākhyāḫ prāṇinaḥ ⸤harigopāśvagoparūpadhārī viṣṇuḥ vrajo gavāṃ nivāsaḥ śreṣṭhā lāṅgalikā oṣadhi⸤viśeṣā yatra añcitaś ca pūjito lāṅgalī haladharo yatra anavo reṇuḥ cirasaṃcitaṃ ⸤rajaḥ |

atanoẖ kāmasya bahalāyāḥ śriyā ālayatvaṃ kalayatā gṛhṇatā kuṭajākhya⸤kusumanicayena nakṣattragrahaṇavad ācaritam_ nabhasi śrāvaṇe ntarikṣe ca candrā⸤kārair dalaiḥ pallavaiś candrasya ca dalena khaṃḍena rucirojjvalena |

vāri vikira jalaṃ ⸤vikiretyādikam ācarañ jalado viyutāṃ viyoginīṃ na navaśām api tv āyattām eva ⸤cakāra vikiretyādau samuccaye nyatarasyām iti loṭ_ hirādeśaś ca ācarann iti sā⸤mānyavacanasyānupayogas samuccaye sāmānyabhavacanasyeti

nigūhanena sthitimata⸤s sukhitān ittham iva ravaiḥ taruṇān ambudo bhyadhāt_ abhimato tīvābhipretas samāga⸤makāraṇatvāt_

alātam ulmuko tatsadṛśī taḍvid āvirabhavat prakaṭībabhūva samavartī ⸤yamaḥ

āmalaiḥ tarubhedaiẖ kandalaiḥ ca latāviśeṣais satī śobhanā amalaiś ca kandair bi⸤sair anyair vā mūlyair lasantī śrīr yāsām_ girimallikā kuṭajaṃ tacchabalitatvād bhramarair va⸤litā veṣṭitāḥ |

navo dhūrgataś ca paradhārādirūḍhaḥ kāmo yāsāṃ tathāvidhā vadhūr abhrapa⸤vanaś cakāraiva kuṭajā¯¯ vārṣikāẖ kusumaviśeṣā ||

mālatīkusumam eva mudgaraḥ prahaL⸤raṇaviśeṣaḥ sa eva smṛtibhuvaḥ sakāśād āgatenāpaścimena prahārāntarāpekṣi⸤ṇā prahāreṇa mūrchitā yoṣitaś cakāra mālatīkusumam eva kāmasya mudgara iti ⸤tu na yuktaṃ mudgaraśabdasyātra sāpekṣatayā samāsāprasaṅgāt_ madarase madajana⸤ka ādaraḥ sambhramo yeṣāṃ tathāvidhās sāravāś ca bhramarā yasmin_ ||

āyataṃ bhujalatā⸤ntaraṃ priyatamā kāmīpsitaṃ priyaṃ nānayat_ sarvam eva nijā vadhūḫ pariṣaṣuje hari⸤r aśvaḥ rado dantaḥ kālikā meghapaṃktiḥ aśvānāṃ vayovijñācihnaṃ ca ¯¯¯ tamo mā⸤litonutvāt_ ||

yo janas sutarāṃ damasya śamasya laṅghanam akarot_ apaghanā meghara⸤hitā apaghanāś cāṅgāni hṛdayahāriśobho navaḥ iṣa āśvayujo yasyām hṛdaya⸤nandanaś ca śobhano veṣo veṣa yasyā veṣo veśa ākalpa ity anarthāntaram_

kamalānāṃ ⸤korakaḥ kuṭsalaṃ janānāṃ haste yatra tadbhāvaṃ dadhatīṃ śriyaṃ śaraddivasā dadhino dadhus tu⸤raṅgā eva tair api kamalahastā śrīr uhyate | tatsannidhau śriyas sthānāt_ kaṃ jalaṃ śira⸤ś ca dhārayantīti kandharā jalabhṛtaḥ grīvāś ca saṃjñāyāṃ bhṛtṝvṛjidhārisahitaśida⸤ma iti khac_ ||

udārayā mudā yuktam itīva cintayaj jalajamātapasevāsaspṛ⸤haṃ vyakasat_ |

candrakai rājitā śobhitās taiś cittraiḥ śikhaṃḍibhir mayūrai rucirā ruci⸤r nālabhyata cittraśikhaṃḍinaś ca saptarṣayaḥ traiś candrakarair ajitair api niśāpagame ⸤na dīpyate

īyivat_ gatam_ samabhihāraḫ pānaḫpunyam_ | avikalaṃ samagram_

tāpa⸤vighātasya viparyayo nyathātvam atāparighātaḥ | tatsthityā vilakṣatā trapā ayukchadā⸤s saptaparṇāḥ teṣāṃ kānanair ayukchaṃdānāṃ vā ānanair mukhai rasasahāsaṃ kṛtvā niyata⸤m ambudā ahāsiṣata vayam ānanā tāmopaghātapaṭavo na yūyam itīva vikasvaratve⸤na hasitā ityarthaḥ hāso vikāsaś ca hasanaṃ ca | ātmanepadaviṣayatvāc ciṇvadbhāvā⸤srasaṃgāc ca tasmād ānanakartṛko samo hāso yatra tathā kṛtvā ahāsāsiṣatevetyarthaḥ

⸤candrāṃśavo bhramarāṇāṃ kumudeṣu dalayantraṇaṃ bibhiduḥ | davathus santāpaḥ ||

¯¯¯

⸤tiraskṛtir antardhānaṃ yatra tasyāṃ śaradi nadītaṭaiḥ jaghanajā kāntir ātatā śakunayāḥ kha⸤gāḥ ||

ucchvasan madhu makarandaṃ yatra gṛhītavatāṃ bhramarāṇām alasatā kvacin nāsīt_ kusu⸤mam apy ucchvasan_ | vikasvaraṃ madhukarībhiś ca racitasthiti kṛtāvasthānam_ ṛtuḫ prāpto syā⸤rtavam_ ṛtor aṇṇ ity aṇ_ lasatāṃ krīḍatāṃ |

vitathā niṣphalā ākhyā pratītir yeṣāṃ tadbhā⸤vo bāṇākhyakusumohena śaratkusumasambandhinā na dhṛto viyoginīmanobhedanāt_ ⸤bāṇāś ca śarās sūkṣmaśaravyabhedakā vitathapratītayo na bhavanti śarā asanāś ca tarubhedāḥ L⸤śarāsanaṃ ca dhanuḥ | alavaṃ prabhūtaṃ tāpaṃ karoti yas tena

rasāḫ pārataṃ tatkriyā dhātuvādaḥ ⸤tayeva śaracchriyā sthitir avāpi padaṃ nibaddham_ āgamaḫ pravṛttiḥ śāstrasaṃpradāya⸤ś ca tārā nakṣattrāṇi tāraṃ ca rūpyam_ kalikā kalaṃko vyājaś ca __​_​dikṛtaḥ candra⸤ś śaśī candraṃ suvarṇam_ kamalāni padmāni kamalā ca lakṣmīḥ ||

kaṇiśaṃ milaṃ ka⸤lamaḥ śālibhedaḥ kalo manoharo mandraś ca saṃgamayo rahas tenākulaṃ kṛtvā |

navaṃ saro ⸤viloḍayituṃ haṃsānāṃ gaṇo syāvasaraḥ | prasaṅgaś cirād abhūt_ kuṭumbinyaḫ priyā ⸤haṃsyaḥ

niṣkuṭajā kuṭajarahitā kuṭajānāṃ vārṣikatvāt_ niṣkuṭā gṛhārāmāḥ te⸤bhyaś ca jātā asamo nanyasadṛśaḥ śaśiprabhā yoṣitāpi śaśina prabhā yāsām iti ⸤pāṭhaḥ ||

__​_​_​_​_​_​_​_​ṣv anurāgabhareṇa pūritā ye sārasā lakṣmaṇās tair mukhari⸤taṃ saro bhramarāṇāṃ kvaṇatāṃ sarasatvam akarot_ raso rāgas

tālāẖ karayoḥ parasparam a⸤bhighātaḥ teṣāṃ layaś śobhā śleṣo vā gītam eva gītakaṃ gānam_ gītakaṃ madrakādi⸤viśiṣṭaṃ gītaṃ prakaṭatālalayaṃ bhavati tatra tālāḥ caścapuṭacācapuṭādayaḥ ⸤teṣāṃ layo drutamadhyamavilambitabhedena tridhā kālāntarānuvṛttiḥ | uktaṃ ca | tāla⸤ẖ kālāntarasthāyī drutamadhyavilambitaḥ tridhā laya iti prokto badarāmalabi⸤lvavad iti pracure sasye raso yasya jighatsatas tad evāttum icchataḥ |

samadaḫ pratiga⸤jo treti bhrāntyā kṣubhitatā kṣobhas tayā vyāptān anilaḥ kuṃjarān akarot_

himaṛtāv ity ⸤ṛtyaka iti prakṛtiḥ karṇikā bījakośaḥ karṇābharaṇaṃ ca karṇau śrotre vimali⸤tā mṛditā dhavalitā ca ata evālināṃ tāpakṛt_

śītabādhabhayenārtayeva latayā ⸤sāliṅganaẖ kṛtas taruś śuśubhe || caturayā prauḍhayā

ratte lālasā ruciḥ |

nāsti karā⸤ṇām uṣṇimā santāpo yasya tādṛśo gopatir aṃśumān yatra |

ghanasāraṃ karpūram mukhāni ⸤vadanāny api | avavaraḥ śreṣṭhaḥ |

haimaṃ tuhinasambandhi kamalākaraḥ śrīprado pi āpa⸤di malinaẖ ko nāma prakarṣeṇa kṛtopakāram api na muṃcati praṇayaprakṛtim iti ⸤pāṭhe snehakāraṇam ityarthaḥ

kvaṇatāṃ bhramarāṇāṃ paṃktyābhivyāptatvād ittham iva kundaṃ ⸤tapasi māghe bhyadhāt_ hasat_ vikasat_

himartor udayaḥ aśanair amandaṃ aṅganā uda⸤kaṇṭhiṣata sotkaṇṭhā abhūvan_ lavaṅgaṃ puṣpabhedaḥ anaśanaiḥ śītavaśān mekhalāśū⸤nyaiḥ

phalinī priyaṃgulatā sādhuḥ śreṣṭhaḥ madhuvratā bhramarāḥ |

girigahane bhramarā lava⸤ṅgasya lavam āśritas tapasā māghasya phalaṃ tapasas tat_ girigahanasthaś ca munis tapa⸤so vratasya phalaṃ dvandvasahiṣṇutādi samanubhavati prasavo janmāpi saurabhaṃ | yaśo pi

L⸤kṣaṇadā rātris tasyās suratotsave kṣamatvaṃ dīrghataratvāt_

rajany eva rākṣasī tayā ca ⸤kā yoṣitā nāvacakhādire sarvā eva grastāḥ khādiraṃ śalyaṃ khadiradārumaya⸤ẖ kīlakaḥ

nāsti lavaḥ chedo yasyās tādṛśī līlā yasya tadbhāvo yoṣitām āsī⸤t_ asamahāsam asādhāraṇahasitaṃ rataṃ nidhuvanaṃ yasyāṃ sā madhunā puṣparase ⸤rasarataḥ | pravahataḥ kṛtaḥ ṣaṭpadīnāṃ rasaṃ maho rāgotsavo yayā sā lavalīnām a⸤malatā ca śuśubhe |

dayitaṃ prati ca kopo yuktas tam ānaya tvam ity āśayena yoṣid ana⸤vame śreṣṭhe mandarasya sānuny āliṅ gatā sakhīṃ jagāma navam apūrvam amandalatā ⸤sā bahalānurāgānunītiś ca prārthanā yatra tathā kṛtvā etenāliṅgatā pariṣv aja⸤mānena sā prasāditā

sthalīṣu vikasitā amalāẖ kesararāgā bakulataravo ⸤yasya taṃ giriṃ draṣṭuṃ sarāgamalake gaurīṃ spṛśann īśvaro pi viniryayau lulite ku⸤ṭile kṛte ||

|| iti haravijaye viṣamapadoddyote tṛtīyas sargaḥ ||