|| śrīgaṇeśāya namaḥ ||
anupalabdha
śrī sarasvatai namaḥ śrī vedapuruṣāya namaḥ | śrī gurubhyo namaḥ | hariḥ om - adhika pāṭha
śrī gurugaṇeśa śrī sāmba sadāśivāya namaḥ śrī paramātmane namaḥ - adhika pāṭha
śrī gurucaraṇāravindābhyāṃ namaḥ | harī oṃ - adhika pāṭha
om śrī gaṇeśāya namaḥ | śrī gurubhyonamaḥ | śrī sarasvatyai namaḥ
śrī gaṇapatir jayati | śrī sarasvatyai namaḥ
śrī rāmāya namaḥ
śrī gurugaṇapatigīścaraṇakamalebhyo namaḥ
om śrī gaṇeśāya namaḥ
|| atha śivasaṃhitā prārambhaḥ ||
anupalabdha
śivasaṃhitā
'śrī gaṇeśāya se pūrva atha śivasaṃhitā prārambhaḥ || śiva
atha śivasaṃhitā prārambhā | patra 3 5, paṭala 5
atha śrī śivasaṃhitā prārambhaḥ || śrīḥ ||
prathamaḥ paṭalaḥ |
anupalabdha
prathama paṭala, layaprakaraṇam
ekaṃ
evaṃ
jñānaṃ nityam ādyantaśūnyaṃ nānyat ki
nānyaṃ ki
ñcid vartate
vattete
vastusatyam
vastu sattvāt
vastu sattvam
vastu tatvam
yadbhedo
yadvadbhedo
sadbhedo
yadbhedā
'sminn indriyo
nnindri
pādhinā vai jñānasyāyaṃ
jñānasyāsyā
jñānasyāsyāṃ
jñānasyāsya
jñānaṃyasyāsya
jñānasyārtho
bhāsate nānyathaiva
nānyathaivaṃ
nānyathāvai
|| 1 ||
śloka anupalabdha
atha bhaktānurakto 'haṃ
hi
vakṣye
tanni
yogānuśāsanam
īśvaraḥ
iśvaraḥ
sarvabhūtānām ātmamuktipradāyakam
āmakaṃ muktipradāyakam
ātmamuktipradāyakaḥ
āmakaṃ muktipradāyakaiḥ
|| 2 ||
śloka anupalabdha
tyaktvā vivādaśīlānāṃ mataṃ durjñānahetukam
ātmajñānāya bhūtānām ananyagati
gata
cetasām || 3 ||
śloka anupalabdha
satyaṃ ke cit praśaṃsanti
prasaṃsanti
praśaṃsati
tapaḥ śaucaṃ tathāpare
kṣamāṃ
kṣāmāṃ
kṣamā
ke cit praśaṃsanti
kecinpraśaṃsanti
ke cit prasaṃsanti
tathaiva
kecit
kecit
śamam ārjavam
samam ārjavam
|| 4 ||
śloka anupalabdha
ke cid dānaṃ
jñānaṃ
praśaṃsanti
prasaṃśanti
pitṛkarma tathāpare
tathaiva samam ārjavam
tathaiva samam ārjabam
tathaiva kṣamam ārjavam
pitṛkarma tathā re
|
isa ślokārtha ke pūrva kecid jñānaṃ prasaṃśanti tathaiva samam ārjavam
ke
ka
cit karma praśaṃsanti
prasaṃsanti
ke cid vairāgyam uttamam || 5 ||
ślokārdha anupalabdha
śloka anupalabdha
ke cid gṛhastha
gṛhasya
grahastha
karmāṇi praśaṃsanti vicakṣaṇāḥ
agnihotrādikaṃ karma tathā ke cit
keci
paraṃ
praraṃ
viduḥ || 6 ||
śloka anupalabdha
mantrayogaṃ
mantrayoga
praśaṃsanti ke cit tīrthānusevanam |
evaṃ bahūn upāyāṃs tu
bahūny upāyāni
bahuny upāyāni
bahuny upāyānhi
pravadanti
pravadatyā
hi muktaye
'hi muktaye' ke sthāna para 'vimuktaye'
||7||
śloka anupalabdha
evaṃ
itthaṃ
vyavasitā loke
lokā
kṛtyākṛtyavido
kṛtyākṛtyāvido
janāḥ
|
vyāmoham
vyāmohan
eva gacchanti vimuktāḥ
vimugdhāḥ
pravadanti
pāpakarmabhiḥ
vimuktaye
||8||
śloka anupalabdha
etanmatāvalambī
etanmatāviladhi
etanmatāvidhī
yo labdhvā
labdhā
duritapuṇyake
bhramatīty avaśaḥ so 'tra
te bhramanty avaśās tatra
babhramīty avaśaḥ sotra
babhramaṃty avaśaḥ sotra
bubhramīty avaśaḥ sotra
tair bhamaty avaśaḥ sotra
vibhramaty avaśaḥ sotra
vibhramāty avaśaḥ sotra
janma
jarā
mṛtyuparamparām
paramparāḥ
paramparā
paramparaḥ
||9||
śloka anupalabdha
anyair matimatāṃ
gatimatāṃ
śrutyā
śreṣṭaiḥ
śreṣṭhai
lokana
lokānu
lokamama
locana
lokān
tatparaiḥ
ātmano
ātmanā
bahavaḥ proktā
mottā
nityāḥ
nityā
'nityā
sarvagatās
sarvagatā
sarvagata
'sarvagatāḥ
tathā ||10||
śloka anupalabdha
yad yat pratyakṣaviṣayaṃ tadanyan nāsti
tadanyaṃ nāsti
tadanyanāsti
tadanyanneti
cakṣate
vakṣyate
vakṣate
kutaḥ svargādayaḥ
svargādaya
sargādaya
santīty
santity
anye niścitamānasāḥ ||11||
śloka anupalabdha
jñānapravāha
jñānapravahā
jñāna pravaha
ity anye
m ity anye
mitye
m utpannenye
ity ante
śūnyaṃ ke cit paraṃ
pare
viduḥ
dvāv eva tattvaṃ
tattve
manyante
manyete
manyaṃte
'pare prakṛtipūruṣau
prakṛtapūruṣau
prakṛtipuruṣau
kṛtipuruṣau
||12||
ślokārdha anupalabdha
atyantabhinnamatayaḥ
'atyantabhinnam' apāṭhya
atyantabhinnamate
paramārthaparāṅmukhāḥ
evam anye tu
tutu
saṃcintya
saṃcitya
saṃbintya
yathāmati yathāśrutam ||13||
nirīśvaram idaṃ
nirīśvaram iti
nirīsvam idaṃ
prāhuḥ
prāhu
seśvara
seśvaraṃ
ñ ca tathā 'pare
jagataḥ pare
ñ ca yaty aṃgaraiḥ
ñ ca jagat pare
tu jagat pare
vadanti vividhair bhedaiḥ
bhadaiḥ
suyuktyā
svayuktyā
śrutyuktyā
suyuktyāḥ
suyutyā
sthitikātarāḥ
sthetikātarāḥ
sthitikātarā
||14||
ete cānye
cāvanye
vānye
ca
va
munibhiḥ
munayaḥ
saṃjñābhedāḥ
saṃjñābhedā
saṃjñābhedāt
pṛthagvidhāḥ
śāstreṣu
śāstre tu
kathitā hy ete lokavyāmohakārakāḥ
lokavyāmoha hetavaḥ
||15||
etad vivādaśīlānāṃ
etad vivādasīlānāṃ
etad vivādasīlānaḥ
mataṃ vaktuṃ
vaktaṃ
na śakyate
śakyete
bhramanty
bhavanty
bhamanty
bhramaty
asmiñ janāḥ
asmin janāḥ
astam janāḥ
asmiñ janaḥ
sarve muktimārgabahiṣkṛtāḥ
muktimārgabahiḥkṛtāḥ
muktimārgabahiḥṣkṛtāḥ
muktimārge bahikṛtāḥ
muktimārgabahikṛtā
muktimārge bahiḥkṛtaḥ
||16||
ālokya
alokya
sarvaśāstrāṇi vicārya
vicāryaṃ
ca punaḥ punaḥ
idam ekaṃ
idam ekaṃ
idam eva
suniṣpannaṃ yogaśāstraṃ paraṃ
mataṃ
matam
matā
paraṃ
||17||
yasmin jñāte
jñāne
yāte
sarvam idaṃ
sarvam ida
sarvam itaṃ
jñātaṃ
yātaṃ
jñānaṃ
jātaṃ
bhavati niścitam
tasmin
asmin
pariśramaḥ
pariśrama
kāryaḥ
kārya
kim anyacchāstrabhāṣitam
...bhāṣitaiḥ
...bhāṣitā
...tśāstrabhāṣitam
||18||
yogaśāstram idaṃ gopyam asmābhiḥ paribhāṣitam
paribhāṣitaiḥ
subhaktāya
subhaktāyaṃ
pradātavyaṃ trailokye ca mahātmane ||19||
karmakāṇḍaṃ jñānakāṇḍam
jñānakāṇḍaṃm iti
iti vedo
bhedo
bhedā
dvidhā mataḥ
bhavati
bhavanti
dvividho bhedo
vedo
jñānakāṇḍasya
jñānakāṇḍaś ca
jñānakāṇḍa
karmaṇaḥ
karmakaḥ
karmagaḥ
||20||
dvividhaṃ
dvividhaḥ
dvivitha
karmakāṇḍaṃ
karmakāṇḍaḥ
karmakāṇḍa
syān niṣedhavidhipūrvakam
syāniṣedhavidhipūrvakaḥ
syān niṣedhavidhipūrvakaḥ
ścan niṣedhavidhipūrvakaḥ
syān niṣedhavidhipūrvaka
śyasyāniṣedhavidhipūrvakaḥ
niṣiddhakarmakaraṇe pāpaṃ
pāpa
bhavati niścitam
vidhinā
vidhāna
vidhīnā
karmakaraṇe
karmakaraṇeḥ
puṇyaṃ bhavati niścitam
Xścitam
||21||
trividho
tribidho
vidhikūṭaḥ
vidhikuṭaḥ
vidhikūṭa
syān nityanaimityakāmyataḥ
naimittakāmyataḥ
naimittakāmikaḥ
naimittikāmyakaḥ
naimittakāmyakaḥ
naimitakāmyakaḥ
naimitikāmyataḥ
naimitakāmakaḥ
nitye 'kṛte
kṛte
kilbiṣaṃ
kilbiṣa
'kilbiṣaṃ
syāt kāmye
syāt kāyoṃ
syākāmye
naimittike
naimittikaṃ
naimittake
naimittika
phalam ||22||
dvividhaṃ tu phalaṃ jñeyaṃ svargo
svargaṃ
naraka
narakaṃ
eva ca
svargo
svarge
nānāvidhaś caiva
nānāvidhaṃ caiva
narako 'pi
narakepi
narake ca
tathā
tayā
bhavet
punaḥ
||23||
puṇyakarmaṇi
puṇyakarmāṇi
puṇyaṃ karmaṇi
puṇyekarmaṇi
vai svargo narakaḥ
narakaṃ
pāpakarmaṇi
pāpakarmāṇi
pāpakarmaṇī
karmabandhamayī
karmaṃ bandhanayā
karmabaṃdhanayā
karmabaṃdhamayā
karmabaṃdhamayī
sṛṣṭir nānyathā
sṛṣṭinānyathā
sṛṣṭir nnānyathā
bhavati dhruvam
dhuvam
||24||
jantubhiś cānubhūyante
jantubhir anubhūyate
jantubhiś cānubhūyato
svarge
caraṇe
svargo
nānā sukhāni ca
nā sukhāni ca
nānāvidhāni
nānāvidha
nanāvidhāni
duḥkhāni narake duḥsahāni vai ||25||
pāpakarmavaśād
pāpakarmavaśāduḥkhaṃ
pāpakarmavaśād dukhaṃ
pāpakarmavaśād duḥkha
puṇyakarmavaśāt sukham
tasmāt sukhārthī
sukhārtha
sukhāthī
sukhārthi
sukhārtho
vividhaṃ
dvividha
pañcavividhaṃ
puṇyaṃ prakurute dhruvam ||26||
pāpabhogāvasāne
pāpabhogāvaśāne
tu punar janma bhavet khalu
khaluḥ
puṇyabhogāvasāne 'pi
puṇyabhogāvasāne tu
nānyathā bhavati dhruvam ||27||
svarge 'pi
svargo 'pi
duḥkhasambhogaḥ
duḥkhasamyogaḥ
duḥkhabhogaḥ
duḥkhasambhogāḥ
duḥkhasaṃbhāgāḥ
dukhasaṃbhogāḥ
paraśrī
parastrī
darśanādiṣu
darśanādiṣu
darśanād dhruvaṃ
darśanāt khalu
darśanāditaḥ
tato duḥkham idaṃ sarvaṃ
sarva
bhaven nāsty atra
bhavennāṃsty atra
saṃśayaḥ
saṃśaya
||28||
tat karma kalpakaiḥ proktaṃ puṇyaṃ
puṇya
pāpam iti
pāpamīti
dvidhā
dvidhāḥ
puṇyapāpamayo
puṇyapāpasayo
puṃṇyapāpamayo
bandho dehināṃ bhavati
karmato
dhruvam
bhavet
kramaḥ
krama
||29||
ihāmutra
ihāmuṃtra
phaladveṣī saphalaṃ
sakalaṃ
sakarma
karma
sakalaṃ
saṃtyajet
saṃtyakhet
tyajet
nityanaimittikaṃ
nityanaimittike
nityanaimittike
nityanaimityake
nityanaimitike
saṃgaṃ
saṃga
saṃkagaṃ
saṃjñaṃ
saṃgaḥ
tyaktvā
tyatkā
yoge
yogai
yoga
pravartate ||30||
karmakāṇḍasya
karmākarma syu
māhātmyaṃ
r mahātmyaṃ
mahātmyaṃ
jñātvā yogī tyajet sudhīḥ
puṇyapāpadvayaṃ
puṇyaṃ pāpaṃ dvayaṃ
puṇyaṃpāpaṃdvaya
puṃṇyapāpadvayaṃ
tyaktvā jñānakāṇḍe
jñānakāṇḍaṃ
pravartate
pravate
||31||
ātmā vā're tu draṣṭavyaḥ
kutre ihaṣṭavyaḥ
... vā're śrotavyo
... vāre draṣṭavyaḥ
kutreha draṣṭavyaḥ
... vā're śrotavyo
vā're ca śrotavyo
śrotavyetyādi yac chrutiḥ
śrotavyetyādikā śrutiḥ
mantavya ityādiḥ śruti
śrotavya ityādi ca śrute
śrotavyetyādi vā śrutiḥ
mantavya ityādi śruti
mantavya iti hi śrutiḥ
śrotavye ityādikā śrutiḥ
śrotavya iti ca śruteḥ
sā sevyā tu
tat
taḥ
su
ttat
prayatnena muktidā
muktidhīr
hetudāyinī
xxxyinī
||32||
duriteṣu ca puṇyeṣu yo dhīvṛttiṃ
dhīr vṛtti
pracodayāt
pracodayet
so 'haṃ pravartate matto
mantro
matro
jagat sarvaṃ
jamagatsavaṃ
jagat sarve
carācaram ||33||
sarvaṃ
sarve
pūrva
ca dṛśyate
dṛśyante
mattaḥ sarvañ ca
sarve ca
mayi līyate
na tadbhinno
tadbhiḥ bhinno
'ham asmīha
m asmin yo
m asmin no
m asmyannayada
m asmanyat
m asmy asmin
m asmānyat
m asmy anyana
madbhinnaṃ
madbhinno
madbhinna
na tu
tu na
kiñcana
kiṃ ca cana
||34||
jalapūrṇeṣv asaṅkhyeṣu
jalapūrṇeṣu saṃkhyeṣu
śarāveṣu
ghaṭeṣu ca
sarāveṣu
yathā bhavet
bhxxx
ekasya bhāty asaṅkhyatvaṃ
bhāty asaṅkhyatva
bhāty asaṅkhyātvaṃ
tadvabhedo
tadvedo
tadvad bhedo
tadbhe
'tra dṛśyate
na dṛśyate
||35||
upādhiṣu śarāveṣu
ca sarveṣu
yā saṅkhyā vartate
varta
parā
param
sā saṅkhyā bhavati
bhāti hi
yathā
parā
tathā
ravau cātmani tat tathā
tathaiva bahudhā jagat
rahau cātmacijñātathā
ravau cātmani yā tathā
ravau cātmani sā tathā
ravau cātmani tatathā
||36||
yathaikaḥ
yathaika
kalpakaḥ svapne nānāvidhatayeṣyate
nānāvidhatayeṣyate
nānāvidhatayaiṣyate
nānāvidhatayekṣyate
nānāvidhatayeyete
jāgare'pi tathāpy ekas tathaiva
tathāpy eka tathaiva
tathādhyekas tathaiva
tathātyekas tathaiva
bahudhā
navadhā
jagat ||37||
śloka anupalabdha
sarpabuddhir yathā
sarpajñānād yathā
sarpabuddhi yathā
sarpajñānyāyathā
rajjau
rajvāṃ
rajau
śuktau
yathā
suktau
vā rajatabhramaḥ
tadvad evam idaṃ viśvaṃ
tadvad evaṃ jagad idaṃ
tadvad eva jagad idaṃ
tadvaj jagad idaṃ sarvaṃ
tidvad evam idaṃ viśvaṃ
vivṛtaṃ
vicintya
vivṛtaṃ
vicintyaṃ
paramātmani
paramātmana
||38||
rajjujñānād
rajvajñānād
rajjor jñānād
yathā sarpo mithyārūpo
mithyābhūta
mithyābhūto
mithyābhūtā
nivartate
m idaṃ jagat
tivartate
ātmajñānāt tathā
ātmajñānāt tathā
yāti
bhāti
mithyābhūtam idaṃ jagat
ślokārdha anupalabdha
||39||
raupyabhrāntir iyaṃ
raupyajñānam idaṃ
raupyabhrāntir yathā
rūpyabhrāntir iyaṃ
yāti
bhāti
yānti
śukti
śuktyaya
śukya
śukyā
śukta
jñānād yathā
jñād yathā
jñānād yathā
khalu
khaluḥ
jagadbhrāntir iyaṃ
...bhrāntir yathā
...bhrāntirīyaṃ
yāti
bhāti
yānti
cātmajñānāt
cātmājñānāt
sadā
yathā
tathā
sadā
||40||
yathā rajjūr aga
yathā vaṃśoraga
yathā vaṃśoragaḥ
yathā vaśoraga
bhrāntir bhaved bhedavaśāj jagat
...bhekavasāñjanāt
bhedakavaśāñjanāt
bhedakavāṃ jagat
r bhaved aiva iśāñ jagat
bhekavatāṃ jagat
bhedakavasāñ jagat
bhekaṃvasāñ jagat
bhedaśāñ jagat
tathā
yathā
jagad idaṃ
jagad iyaṃ
bhrāntir adhyāsakalpanā jagat
bhrāṃtir abhyāsakalpanāñjanāt
bhāticādhyāstaṃkalpanājāt
bhrāṃtir adhyāsakalpanāṃjanāt
bhrāṃtir abhyāsakalpanāṃjanāt
bhrāṃtir adhyāsaṃ kalpanāṃ jagat
bhrāṃtir adhyāsakalpanāṃjanāt
bhrāṃtir adhyā sakalpanājanāt
bhrāṃtir adhyāsaṃ kalpanāñjanāt
bhāṃticā dhyāstakalpanāñjanāt
bhrāṃtir adhyāstakalpanāñjanāt
bhrāṃtir adyāsaṃkalpanāñjanāt
ātmajñānād
ātmājñānād
ātmajñānād
yathā
yax
nāsti
smīti
yāti
rajjujñānād bhujaṅgamaḥ
rajva...
rapujñānād bhuvatidustyajam
rajvarajñānād bhujaṅgamaḥ
||41||
yathā doṣa
yathādoṣā
vaśāc chuklaḥ
c chūklaḥ
t śuklaḥ
pīto
pītaṃ
bhavati nānyathā
ajñānadoṣād ātmāpi
ajñāna...
ajñānadoṣātmāpi
ādhibhautikatājñānarūpād ātmāpi
jagad bhavati dustyajam ||42||
śloka anupalabdha
doṣanāśe
doṣanāśo
yathā śuklo
śuktau
śukto
gṛhyate rogiṇā
rogināṃ
roginā
rogiṇāṃ
svayam
śukla
muktaḥ
śuddha
jñānāt tathājñānanāśād ātmā
...'jñānāntaraś cātmā
'jñānāt nāśecātmā
'jñānanāśād ātma
tathākṛtaḥ
thavikriyaḥ
tathākṛyaḥ
thavikṛyaḥ
tathaḥ kṛyaḥ
||43||
śloka anupalabdha
kālatraye'pi na
anupalabdha
yathā rajjuḥ
rajju
rajjūḥ
sarpo
na sarpo
bhaved iti
bhavaved iti
tathātmā na bhaved viśvaṃ guṇātīto
guṇātoto
nirañjanaḥ ||44||
āgamāpāyino 'nityā
...anitya
anityāḥ
nāśyatvād īśvarādayaḥ
nāstitvād iśvarādayaḥ
nāśyadveśavarādayaḥ
nāśyatyād īśvarādayaḥ
nāśyatvād īśvarādayaḥ
nāśyatvād īśvadayaḥ
nāśa iśavarādayaḥ
nāstitvād īśvarādayaḥ
nāsatyād īśvarādayaḥ
nāśyatveneśvarādayaḥ
ātmabodhena
ātmavadyena
ātmāvaddyena
ātmavodhena
kenāpi śāstrād etad viniścitam
nirjitam
nirṇayam
nirṇitam
nirṇītam
||45||
yathā vātavaśāt sindhāv
sindho
utpannāḥ
utpannā
phenabudbudāḥ
kenabudabudāḥ
phenavudavudāḥ
tathātmani samudbhūtaḥ
samudbhūtaṃ
samudbhūta
samudbhūtā
saṃsāraḥ
saṃsāraṃ
saṃsāra
kṣaṇabhaṅguraḥ
kṣaṇabhaṅguraṃ
||46||
abhedo
aṃbheṃdo
bhāsate nityaṃ vastubhedo
vastubhedā
na bhāsate
dvitvatritvādibhedas tu
dvidhā tridhādibhedo 'yaṃ
dvitvatritvādibhedaṃ tu
dvitvatritvādibhedo 'yaṃ
bhramatve paryavasyati
paryavaśyati
paryavāsati
||47||
yad bhūtaṃ
bhutaṃ
yac ca bhāvyaṃ
bhavyaṃ
bhāvā
bhrāvya
vai
ca
mūrtāmūrtaṃ
mūrtāmūrte
mūrttāmurtaṃ
pūrṇāmūrti
mūrtāmurtaṃ
tathaiva ca
paramātmani
tayaiva ca
sarvam eva
sarvam evaṃ
jagad idaṃ vivṛtaṃ
vivṛttaṃ
paramātmani
paraṃ mātmani
||48||
kalpakaiḥ
anupalabdha
kalpanaiḥ
kalpitā
kalpatā
vidyā
avidyā
mithyājātā
mithyāyātā
mithyābhātā
mṛṣātmikā
mṛṣatmikā
etanmūlaṃ
etatmūlaṃ
etanmulaṃ
jagad idaṃ kathaṃ satyaṃ
satya
bhaviṣyati ||49||
caitanyāt sarvam utpannaṃ
caitanyāt sarvam utpapannaṃ
caitanyā sarvam utpannaṃ
jagad etac carācaram
jagad etacarācaram
tasmāt sarvaṃ
sarva
parityajya caitanyaṃ
caitanyaṃ
caitanya
tu
taṃ
samāśrayet
samābhyaset
||50||
ghaṭasyā
jalasya
bhyantare bāhye yathākāśaṃ
yathākāśaḥ
pravartate
tathātmābhyantare bāhye brahmāṇḍasya pravartate
kāryavargeṣu nityaśaḥ
brahmayasya pravartate
brahmī yasya pravartate
kāryavarge ca nityaśaḥ
brahmā yasya pravartate
||51||
asaṃlagnaṃ
asaṃlagna
yathākāśaṃ
yathākāṣṭhaṃ
mithyābhūteṣu vastuṣu
pañcaṣu
asaṃlagnas tathātmā
asaṃlagnaṃs tathaivātmā
tu
pi
kāryavargeṣu
...vageṣu
nānyathā ||52||
īśvarādi jagat sarvam ātmavyāptaṃ
ātmavyāpyaṃ
ātmavyāpya
ātmāvāpya
ātmavyāpya
samantataḥ
samasthitaḥ
samacchitaḥ
eko 'sti saccidānandaḥ pūrṇo
pūrṇai
pūrṇā
dvaita
dveta
vivarjitaḥ ||53||
yasmāt
yaXXta
prakāśako
prakāśake
nāsti svaprakāśo bhavet tataḥ
sva
su
prakāśo yatas tasmād ātmā
yataḥstasmād ātmā
yatas tasmād ātma
jyotiḥ
jyoti
svarūpakaḥ
prakāśakaḥ
||54||
avacchinno
avicchedo
avacchedo
yato nāsti deśakālasvarūpakaḥ
svarūpaḥ
ātmanaḥ
ātmāna
ātmānaḥ
sarvathā tasmād ātmā
yasmād ātmā
pūrṇo bhavet khalu ||55||
yasmān
tasmān
na vidyate nāśaḥ
nātho
nāśo
pañcabhūtair vṛthātmakaiḥ
bhūtaivṛthātmakaiḥ
tasmād ātmā bhaven nityas tannāśo
nityaḥ svenānāśo
nityaḥ svenānāśyo
nityaḥ svena bhāṣyo
nityaḥ śvenānāśyo
nityaḥ svenabhāsyo
svenanāsyo
na
anupalabdha
bhavet khalu
bhavat khalu
||56||
yasmāt tadanyo
yasmātadanyo
yasmāt tadaṃnyo
nāstīha
nāstv eva
nāstiha
tasmād eko 'sti sarvadā
sarvathā
yasmāt tadanyo
tasmāt tadanyo
yasmattadanyo
mithyā syād ātmā satyo bhavet khalu
bhavet tataḥ
bhavet ataḥ
bhavetakhalu
||57||
avidyābhūtasaṃsāre duḥkhanāśe
duḥkhanāśo
duḥkhanāśaḥ
sukhaṃ yataḥ
sukhāni vai
sukhaṃ yattaḥ
śuṣāni vai
jñānād ādyantaśūnyaṃ
jñānādātyantaśūnyaṃ
jñānādāsyaṃtaśūnyaṃ
syāt tasmād ātmā
syāt asmā ...
bhavet sukham
... khalu
||58||
yasmān nāśitam ajñānaṃ
jñāno
jñānena
jñānodvai
jñānādvaichai
viśvakāraṇam
tasmād ātmā bhavej jñānaṃ
bhavejñānaṃ
bhaved jñānaṃ
bhaved jñāna
bhaven nityaṃ
bhaved idaṃ
bhaved dhānaṃ
bhavet jñānaṃ
jñānaṃ
jñāna
nata
jñāne
tasmāt sanātanam
nāśyaṃ sacāsanam
nāśaṃ savāsanam
tasyāt sanātanam
nnāśyaṃ savāsanam
nāśye savāsanam
tasmān sanātanam
tatsyāsanātanam
||59||
kālato vividhaṃ viśvaṃ yadā caiva
kadātinna
kadācana
kadāvaina
yadācana
tadā caiva
bhaved idam
tadeko 'sti
tadāko 'sti
tadaiko 'smi
tadaikosti
sa evātmā
ekātmā
kalpanāpathavarjitaḥ
kalpanāmārgavarjitaḥ
kalpasyapanāpatha varjitaḥ
kalpanāpūbhavarjitaḥ
kalpanāyūthavarjitaḥ
||60||
bāhyāni
vāhyāni
bohyāni
sarvabhūtāni vināśaṃ yānti
sānti
yāti
kālataḥ
yato vāco nivartante ātmā dvaitavivarjitaḥ ||61||
na
khaṃ
khaṃ
na
vāyur na cāgniś ca na jalaṃ pṛthivī
pṛthicā
na ca
naitat kāryaṃ neśvarādi pūrṇaikātmā
pūrṇokātmā
bhavet khalu
bhavekhalu
||62||
ātmānam ātmanā
ātmānam ātmano ātmanā
yogī paśyaty ātmani
paśyaṃnnātmani
paśya ātmani
paśyannātmani
niścitam
sarvasaṃkalpa
sarvasakalpa
saṃnyāsī tyaktamithyābhavagrahaḥ
tyaktivāmithyābhagvāgrahaṃ
tyaktamithyāvānagrahaḥ
tyaktvā mithyābhaved grahaḥ
tyaktvā mithyābhaved gṛhaḥ
tyaktamithyābhavagraha
tyaktamithyāparigrahaḥ
tyaktvā mithyāvagrahaṃ
tyaktamithyāvāhagrahaḥ
||63||
ātmanātmani cātmānaṃ
ātmānātmanicātmānaṃ
ātmajñātmānaṃ ātmanā
ātmānātmanyātmānaṃ
ātmānātmani vātmānaṃ
ātmany ātmānam ātmāna
ātmanātmāni cātmānaṃ
dṛṣṭvānantaṃ
dṛṣṭvānaṃda
dṛṣṭanandaṃ
dṛṣṭvātantaṃ
sukhātmakam
vismṛtya viśvaṃ ramate samādhes tīvratas tathā
s tīvratātathā
ratīvratātathā
||64||
māyaiva
māyeva
viśvajananī
jamanī
nānyā
nāśyā
tattvadhiyā
dhiṃyā
dhīyā
parā
paraṃ
yadā
yathādā
yadi
nāśaṃ
nāsaṃ
nāśa
samāyāti viśvaṃ nāsti tadā
tathā
khalu ||65||
heyaṃ sarvam idaṃ viśvaṃ
yasya
yat tu
tat tu
yatu
māyāvilasitaṃ
māyāvyādhastitaṃ
yataḥ
tataḥ
tato
svato
na
na na
prīti
mṛti
priti
viṣayas tanuvitta
vittu
vittaḥ
sukhātmakaḥ
sukhātmaka
sukhātmakaṃ
||66||
arir mitram
ari mitra
udāsīnas trividhaṃ
udāsīnaṃ trividhaṃ
udāsīnāṃ trividhaṃ
syād idaṃ
syāj jaga
jagat
trayam
vyavahāreṣu
vyavahāreṣv
vyavahāraṣu
vyarahāreṣu
niyataṃ
niyamaṃ
dṛśyate nānyathā punaḥ ||67||
priyāpriyādibhedas tu
yaddas tu
vastuṣu
vastuṣv a
niyataḥ
niyata
niyataṃ
sphuṭam
sphuṣṭam
spuṭam
ātmopādhi
ātmaupādhi
vaśād evaṃ bhavet putrādi
putre 'pi
nānyathā
tānyathā
||68||
māyāvilasitaṃ
mayāvilasitaṃ
viśvaṃ
viviśvaṃ
jñātvaiva
jñātvevaṃ
śrutiyuktitaḥ
adhyāropāpavādābhyāṃ layaṃ kurvanti yoginaḥ ||69||
karmajanyam idaṃ
karmajanmam idaṃ
karmajanyām idaṃ
viśvaṃ natvakarmaṇi
matvākarmaṇi
tatvakarmaṇi
matvākarmāṇi
vedanā
vedataḥ
vedatā
nikhilopādhihīno vai
ślokārdha anupalabdha
yadā bhavati pūruṣaḥ
puruṣaṃ
tadā vivakṣate
vijayate
'khaṇḍajñānarūpī
jñānīrūpī
jñānarūpo
nirañjanaḥ ||70||
sohi
so
sa
kāmayate
kāmayataḥ
kāmayet
puruṣaḥ
sarvaṃ
sṛjate
sarjate
ca
va
prajāḥ svayam
śvayam
avidyā
avidyāṃ
bhāsate yasmāt
yasmā
tasmān mithyā svabhāvataḥ
svabhāvinī
||71||
śuddhe
śuddha
suddha
brahmaṇi saṃbaddho
brahmatvasaṃbaddho
brahmaṇi saṃbaṃdho
brahmatva saṃbaṃdho
brahmaṇyasaṃbaddho
brahmaṇye saṃbaṃddho
'vidyayā sahito
sahasaṃ
sahajo
sahayo
bhavet
brahmatejoṃśato
brahmatenasatī
brahmateneśatāṃ
yāti tata
yata
tataḥ
ābhāsate nabhaḥ
namaḥ
tamaḥ
nameḥ
||72||
tasmāt prakāśate vāyur vāyor agnis tato jalam
r agneś ca saṃbhavaḥ
r agniḥ tato jalam
agnis tathā jalam
prakāśate tataḥ
tato
nataḥ
ttato
pṛthvī
prathvī
kalpaneyaṃ sthitā sati
satī
||73||
ślokārdha anupalabdha
ākāśād vāyur ākāśa
r ākāśāt
r ākāśaḥ
pavanād agni
vāyubhyāṃ agni
saṃbhavaḥ
ślokārdha anupalabdha
khavātāgne
khaṃvātāgne
khaṃvāyo
khaṃvāto
r jalaṃ vyomavātāgnivārito
gnir vārito
mahī
hī
mahi
||74||
khaṃ śabdalakṣaṇaṃ
śabdaṃ lakṣaṇaṃ
śabdalakṣaṇo
vāyuś cañcalaḥ
vāyucañcala
vāyuś cañcala
vāyuś cañcanaḥ
sparśalakṣaṇaḥ
śabdalakṣaṇaḥ
svarśalakṣaṇa
sparśalakṣaṇam
syād rūpalakṣaṇaṃ
syād rūpalakṣaṇa
tejaḥ salilaṃ rasalakṣaṇam ||75||
gandhalakṣaṇikā
gandhalakṣikā
gandhalakṣaṇakā
pṛthvī nānyathā bhavati dhruvam
viśeṣaguṇāḥ
viśeṣaguṇa
viśeṣaguṇā
viśeṣaḥ guṇāḥ
sphuranti
saṃsphūrtira
sphurati
yataḥ śāstrādi nirṇayaḥ
śāstrād vinirṇayaḥ
||76||
ślokārdha anupalabdha
syād ekaguṇam ākāśaṃ
śabdaikaguṇam ākāśaṃ
śabdaikaguṇam ākāśaṃ
śabdaikaguṇam ākāśa
dviguṇo vāyur ucyate
tathaiva triguṇaṃ tejo bhavanty ā
bhavaty ā
paś caturguṇāḥ
caturgaṇāḥ
caturguṇām
caturguṇaḥ
||77||
śabdaḥ
śabda
sparśaś ca
sparśaṃś ca
sparśas ca
sparśo ca
sparśa ca
rūpañ ca
rūpaś ca
raso gandhas tathaiva ca
etat pañcaguṇā pṛthvī kalpakaiḥ
kalpakair
kalpyate'dhunā
kalpatedhunā
||78||
cakṣuṣā gṛhyate rūpaṃ gandho ghrāṇena
ghrāṇeṇa
gṛhyate
guhyate
raso rasanayā sparśas tvacā
sparśas tvā
sparśas tvacā
sparśa tvacā
saṃgṛhyate param
śrotreṇa gṛhyate śabdo niyataṃ
niyate
niya
bhāti nānyathā ||79||
caitanyāt sarvam utpannaṃ jagad etac carācaram
... jagadetacarācaraṃ
asti cet kalpaneyaṃ
kalpate yasyā
ketkalpaneyaṃ
syān nāsti ced asti cinmayam
nāsti cec cinmayam bhavet
nāsti ced asti cinmayaḥ
||80||
pṛthvī śīrṇā jale magnā jalaṃ
xxxx laṃ
...jala
magnañ ca
magniñ ca
magnau ca
tejasi
cetasi
līnaṃ
magnaṃ
nataṃ
nalaṃ
vāyau tathā tejo vyomni
vyāmni
vāto layaṃ yayau
yajau
avidyāyāṃ
avidyāyā
mahākāśo
mahākāśaṃ
mahākāśau
līyate
krīyate
nīyate
niyate
parame
carame
pade ||81||
vikṣepāvaraṇāśaktir durantā
durātmā
r durātmā
duḥkharūpiṇī
sukharūpiṇī
susvarupiṇī
susvārūpiṇī
sukharūparamātmanī
jaḍarūpā
jalarūpā
yajñarūpā
mahāmāyā rajaḥsattvatamoguṇā
rarajaḥ
rajaḥsattvaḥtamoguṇī
||82||
sā
anupalabdha
māyā
mayā
varaṇā
varaṇe
varaṇa
śaktyā
śaktā
vṛtā
vṛtti
vṛttā
vṛti
vijñānarūpiṇī
vicinmayenarūpiṇī
darśayej jagadākāraṃ
darśayejagadākāraṃ
darśayej jagadokāraṃ
taṃ
na
vikṣepa
vijñeya
vikṣepaṃ
svabhāvataḥ
svabhāvajaḥ
svabhāvayā
||83||
tamo
tato
guṇādhikā
guṇātmikā
vidyā yā sā durgā
dūrgā
bhavet svayam
bhavat svayam
īśvaras tadupahitaṃ
īśvaraṃ tadupahitaṃ
iśvaraṃ tadupahitaṃ
īśvares tadupahitaṃ
īśvaraḥ tadupahitaṃ
caitanyaṃ
caitanya
caitamyā
tad abhūd dhruvam ||84||
sattvādhikā
sattādhikā
ca yā vidyā lakṣmīḥ
lakṣmī
syād divya
syādivya
sādivya
rūpiṇī
caitanyaṃ tadupahitaṃ viṣṇur bhavati
bhavatī
nānyathā ||85||
rajoguṇādhikā vidyā jñeyā sā
sā
syāṃ
vai
sā
dvai
tvai
sarasvatī
yaś cit svarūpo
yaś cittarūpo
... rūpī
... rūpi
kaś cit svarūpo
bhavati brahmā tadupadhārakaḥ
brahmātadrūpadhārakaḥ
brahmātadupadhārakāḥ
brahmatadupadhārakaḥ
||86||
īśādyā
īśādhāḥ
iśādyāḥ
indrādyāḥ
sakalā devā
devāḥ
dṛśyante
dṛśyate
paramātmani
paramātmanaḥ
padam ātmani
paramātmatī
śarīrādi jaḍaṃ sarvam
sarva
sā 'vidyā
avidyā
mavidyā
savidyā
kalpitā
tatathā
tastathā
anupalabdha
tathā ||87||
evaṃrūpeṇa kalpante kalpakā
kalpakāt
viśvasaṃbhavam
saṃbhavāḥ
saṃbhavā
saṃbhavaḥ
tattvātattvā bhavantīha
tatvātatvā bhavatīha
tatvātatvābhavaṃtīha
tatvātatvā bhavaṃtīhā
kalpanānyena
kalpamānyena
kalpanāyena
kalpanānyenu
coditā
noditā
moditā
toditā
||88||
prastuta ślokārdha ke sthāna para itīha kalpanānyenavoditā viśvamāyayā
prameyatvādi
prameyatādi
rūpeṇa sarvaṃ vastu
viśvaṃ
prakāśyate
prakāśate
prakalpate
tathaiva vastu nāsty eva
nāstīva
bhāsako
bhāvako
bhāṣāko
vartate
vartaka
paraḥ
param
||89||
svarūpatvena
svarūpastvena
rūpeṇa svarūpaṃ
rūpaṃ
svarūpa
vastu bhāsate
bhāṣyate
vibhāvyate
bhāsyate
viśeṣaśabdopādāne
...śabdomastena
śabdopādāne
śabdopāne
śabdomādāne
bhedo bhavati nānyathā ||90||
ekaḥ satyaḥ
sattā
sabhyaḥ
pūritānandarūpaḥ
pūritānandapūrṇaḥ
pūrṇo vyāpī vartate nāsti kiñcit
kicit
etaj jñānaṃ
etajñānaṃ
etad jñānaṃ
etanaṃ
yaḥ karoty eva nityaṃ muktaḥ
yuktaḥ
sa syān mṛtyusaṃsāraduḥkhat
duḥkhān
syān mṛtyuḥ
||91||
adhyāropāpavādābhyāṃ
yasyāropāpavādābhyāṃ
yasmāropāpavādābhyāṃ
yasyāropāpavādābhyāṃ
yasyaropāpavādābhyāṃ
yatra
ryatra
sarve layaṃ gatāḥ
sa eko vartate nānyat tac cittenāvadhāryate
nānyac cite vai dhāryatestadā
nānyat citre nāvadhāryata
nānyac citte tai dhāryate sadā
nānyat tac cittenāvadhāryatāṃ
||92||
pitur annamayāt kośāj jāyate
pitur annamayāt kośāj jāyante
pituratnamayā...
pituratna...jāyante
pituraṃnna...jāyante
pitur annamayāko...
pūrvakarmaṇaḥ
pūrvakarmataḥ
pūrvakarmakan
pūrvakarmakṛt
taccharīraṃ
śarīraṃ vai
vidur duḥkhaṃ
jaḍaṃ duḥkhaṃ
svaprāgbhogāya
svapnabhogāya
sundaram
sundāraṃ
||93||
māṃsāsthi
māṃsaṃsthi
snāyumajjādinirmitaṃ bhogamandiram
kevalaṃ duḥkhabhogāya
duḥkhabhāgāya
nāḍīsantati
...santatī
gumphitam
gulphitam
gusphitam
||94||
parameṣṭhyam idaṃ
parameyam idaṃ
parapreṣyam idaṃ
parapreśyam idaṃ
parapreṣyādikaṃ
parasyarśṣyam idaṃ
paramedyapreṣyam idaṃ
parameṣyam idaṃ
paramaiṣṭhrayam idaṃ
gātraṃ pañcabhūtavinirmitam
pañcaviṃśatinirmitam
brahmāṇḍasaṃjñakaṃ
brahmāṇḍasargakaṃ
brahmāṇḍasvargakaṃ
saṃjñikaṃ
duḥkhaḥ
duḥkhaṃ
sukhabhogāya kalpitam ||95||
binduḥ
bindu
śivo rajaḥ śaktir ubhayor milanāt
r melanāt
melanāt
svayam
svapnabhūtāni jāyante svaśaktyā
śaktyā
jaḍarūpayā
jaḍarakrūpayā
jaḍarūpatā
||96||
tatpañcīkaraṇāt sthūlāny asaṅkhyāni
...ny asaṃkhyātāni
dātmasaṃkhyārṇī
dātmasaṃkhyāṇi
dātmasaṃkhyāni
samāsataḥ
vācakaḥ
carācaram
kāmataḥ
kāmatā
apāṭhya
brahmāṇḍasthāni
brahmāṃḍād yāni
brahmāṃḍād yāni
brahmāṇḍe yāni
brahmāṇḍādhīni
vastūni
vastuni
yatra jīvo 'sti
jīvoti
karmabhiḥ
tadbhūtapañcakāt sarvaṃ
tadbhūtañcakāt sarvaṃ
bhogāya
bhogāk
bhogo
bhogaika
bhogākhyaṃ
jīvasaṃjñitā
jīvasaṃjñinām
jīvasaṃjñako
jīvasaṃjñikam
jīvasaṃjñakam
jīvasaṃjñitam
jīvasaṃjñinam
jīvasaṃjñake
||97||
pūrvakarmānurodhena
pūrvakarmānurodhene
pūrvakamonurodhona
pūrvakarmānirodhena
karomi ghaṭanām aham
ajaḍaḥ sarvabhūtān
sarvabhūtsthā
vai jaḍe sthitvā
jaḍasthityā
bhunakti tān ||98||
jaḍāt
jaḍān
svakarmabhir
svarkabhir
baddho
rvaddha
vaddhā
vaṃdhāt
baddhvā
badhā
vadhāt
baṃdhāt
jīvākhyo
jivākhyo
vividho bhavet
bhavat
bhogāyotpadyate
bhogāyotpādyate
karma brahmāṇḍākhye
karma brahmāṇḍākhyo
karma brahmāḍākhyaṃ
bhogāvasāne ca
karma brahmāṇḍākhyaṃ
punaḥ punaḥ
svakarmabhiḥ
jīvaś ca līyate bhogāvasāne
bhogābasāne
bhogevasāne
ca svakarmaṇaḥ
svakarmaṇā
svakarmabhiḥ
svakarmanaḥ
||99||
antima paṃkti anupalabdha
iti śrīśivasaṃhitāyāṃ yogaśāstre īśvarapārvatīsaṃvāde prathamaḥ paṭalaḥ
iti śrīśivasaṃhitāyāṃ yogaśāstre īśvarapārvatīsaṃvāde jīvabhūmikā prathamaḥ paṭalaḥ
iti śrīśivasaṃhitāyāṃ jīvakarmabhūmikā īśvarapārvatīsaṃvāde yogaśāstre prathamaḥ paṭalaḥ
iti śrīśivasaṃhitāyāṃ jīvakarmabhūmikā īśvarapārvatīsaṃvāde yogaśāstre prathamo paṭalaḥ
iti śrī yogaśāstre prathamaḥ paṭalaḥ
iti śrī śiva. saṃ. haragaurīsaṃvāde layaprakaraṇe prathamaḥ paṭalaḥ
prathama paṭala kā samāpti vākya ke śloka saṃkhyā 4 ke anantara [It looks as if this might apply also to #KD-VI and #KD-XI.] 'iti śrīśivasaṃ. 3 mā. prathama śatakam
iti śrīśivasaṃhitāyāṃ yogaśāstre umāmaheśvarasaṃvāde prathama paṭala
iti śrīśivasaṃhitā yogaśāstre umāmaheśvarasaṃvāde prathama śatakam
||1||
samāpti vākya anupalabdha